starp Avotu ielas 33 un 35 nummuru, starp visām tām sīkbodēm, humpalām, alus dzertuvēm, mazajām koka mājelēm, mašīnu piesprūdušo ielu šodien uzgāju gabaliņu sena bruģa, kas beidzās pie skaistākajiem kaltajiem vārtiem Rīgā, kādus te esmu sastapusi. Tie šobrīd sargā bedres un dubļus. To malās milzīgi spirālē savīti laternu turētāji, kuros, protams, šobrīd karājas Nekas. Tieši tas pats Nekas, kas paslēpis to, kas kādreiz bijis aiz augstdzimušajiem un cēlajiem krustiem vārtu centros. Varbūt Tu zini, kam tie vārti? |
tie man ar vieni no mīļākajiem. veda uz rūpnīcu. man trakoti patīk arī fabriku skursteņi, kas aiz tiem un atgādina par bodlēru, pirmo, kas teicis, ka tajos ir kas vairāk nekā dūmi...