nepateiktie vārdi caur šūpuļtīkla acīm
birst jūnija vakarā starp tālām suņu rejām,
veca mopēda tarkšķiem uz ceļa,
sāļo vēju un mežā birušām skujām
kā sīki tomātu stādi tie iesūcas
labi rūgušā zemē
un reibst ar nevainīgu maipuķīšu sejām,
lai pēc tam varētu piebriest un augļoties
un atmest kautrību un klusēšanu un panākt
savu bez visām tām zīda zeķēm
un smalkās apakšveļas,
panākt savu ar asinīm pierietēšanu,
panākt savu ar asinīm pulsēšanu
tik ļoti dzirdamu, tik pamanāmu,
tik nenovēršamu, tik saklausāmu,
ka tu nešaubīsies ņemt nazi
un atņemt sulīgo dzīvību -
beidzot atzīt savu līdzdalību
un atgriezt tiem
pirms dzimšanas brīvību |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
