Vakar manā iemīļotajā seriālā bija kaut kādi punkti, kurus izdarot kļūst par ņujorkieti.
Šodien darbā es izdarīju to, ko nekad nebiju darījusi nevienā citā darbā. Kliedzu. Skaļi. Ļoti. Pa visu biroju. Ārdījos un kolēģim grūdu papīrus sejā. Un auroju, ka viņš zobus caur dirsu rauj. Neviens vēl nebija bijis tik ļoti tups kā viņš. Pilnīgs baklažāns, kurš ar galvu ēd. Un vēl pateica, ka es nezinot, ko es darot. Protams, toties viņš gan zina- sareizina ābolus ar bumbieriem, izdala ar plūmēm un saka, ka tas ir ķirbis.
Fuuuu.... uzpīpēju, iedzēru ūdeni un vakarā tad 1 sidru.
|