part 2 |
[Jun. 6th, 2007|10:59 am] |
sēžot dušā, iesmērējusies ar olīvu un muskatriekstu piena dušas ziepēm, es domāju par to, kas tad īsti ir tas kosmoss.pareizāk sakot, kāda ir tā kosmosa sajūta.es mēģināju to noraksturot.principā tas ir tā, ka tu pēkšņi vairs nedomā, parastās vēl iespējams tiko bijušās domas pazūd un ir tāds atrāviens. tāds kā aizplūdums. nu ja, aizplūdums. un ir riktīga viegluma sajūta. netiek, protams, zaudēta kordinācijas spēja, bet ir tāda levitēšana. kas viss šoreiz ir galvā. atšķirībā no tā, ko rada vielas. tās visupirms rada ķermeniskas izmaiņas, kuras savukārt izslēdz domāšanu un noved levitēšanā. bet mūzika šajā gadījumā iedarbojas daudz ātrāk. nu jā, apmēram tā.punkts. |
|
|
Comments: |
tas vareetu buut, ka muuzika darbojas kaa taads izteeles katalizators, bet tur jaudiigai izteelei jaabuut, manliekas. esmu ik pa laikam bijis tuvu kautkam shaadam, bet kautkaa ar praatu apzinaati atgriezhu sevi atpakalj, nezinu kaapeec
bet iespeejasm, ka netiek nekas konkreets pat izteelots.nu nav konkreetu teelu vai ainu.a varbuut arii ir, bet taas nav tik tveramas, taapeec leikas, ka to nav
manaa gadiijumaa, nez, man driizaak ir bail kautkur aizplaneet paaraak, tb agraak bija, tagad pat gribeetos. un man taada refleksiiva sajuuta vienmeer uzrodas pati no sevis, kaa sasniegts taads pusplaneejiena staavoklis, taa praats uzreizu iejaucas un tad es aptveru, kas notiek un nolaizhos uz zemes. bet nujaa es nez iisteniibaa toch vai am ir kaads sakars ar izteeli, ir veel viena fishka ko zinu shajaa sakaraa bet tur baigi gari jaastaasta, slinkums tagad. | |