| |
[Oct. 14th, 2003|02:30 pm] |
Pilnīgs bezspēks, sāpošas acis, tukšums
Jau pats rīts liekas kā nakts, bet diena savukārt kā vakars, taču man ir jāiet, man ir jādara...liekas, ka laiks rit nepareizi, tas ir sagriezies, bet es nespēju pagriezties tam līdz
es nesaprotu, kas man īsti ir jādara
vienkārši funkcionēju
mehāniski-neapzināti
GRIBU GULĒT! |
|
|
