Es pie Rīgas esmu ļoti pieradusi, bet reizēm jūru vajag kā dzert.

(Reply to this) (Thread)

es domāju tieši dzīvokli.ka nespēju tur saost mājīgumu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ahh.. un pašu spēciņiem nesanāk uzburt īsto atmosfēru? veciem namiem gan ir spēcīgas auras. kurā pilsētas daļā mitinies?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

chaka/brunjinieku.droshi vien jau vainojama arii lielaa meeraa mana peedeejo nu jau meeneshu riigas sameeraa maz apdziivoshana.bet nu es tur nejuutos un vispaar reizeem nesaprotu,kur juutos.un kur veelos un ko veelos

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tādā ziņā man ir veicies - savā āgenskalna kambarī var pavisam labi noslēpties un inscinēt mieru un pašpietiekamību. kad uz Vāciju?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu saimnieko tur viena? Vācija jūlijā, bet es varot pati izveidot un sastādīt visu braukšanas plānu.gribētu gan labāk šogad uz Portugāli vai Spāniju, bet viss izkārtojies tā, ka šovasar obligāti Vācija.bet neslikti arī tā.labrāt gribas paklaiņot pa Berlīnes ielām, ieēst Turku taisītos kebabus,pabraukāt ar viņu dīvainvilcienu,un atstāt kko uz berlīnes mūra.

klau tev gribas bērnus?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Uz doto mirkli saimniekoju viena, kamēr piedzīvotāja ārzemēs, bet tā esam divas jaunkundzes.

Man Berlīnē kaut kas ļoti patika, bet nu 22 stundas pilnīgi noteikti bija pārāk īss laiks tur.

Man reizēm ļoti gribas zināt, kāda ir sajūta, esot stāvoklī. Emocionāli - gribas bērnus, hotj tagad. Racionāli - vēl nē. Tev?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pagājušo vasar tur malziet dzīvojāmies pirms parīzes.bet es biju pārāk aizrāvusies ar francija francija francija, ka nu to nepievērsu tai pilsētai pieteikami daudz uzmanības.


man arī ļoti gribas zināt to stāvokļa sajūtu.ļoti.bet diez vai gribas vēlēko rezultātu.kas nav loģiski, jo nevar būt stāvoklī un nedabūt bēbi.nu tā ar lielo punci.bet gribēt gribēšu pēc gadiem 5, varbūt vairāk.bija 25 gadu plāns ar draudzeni kādreiz vēl skolas laikā.ka uz 25 gadiem būs bēbji.tagad par to varu tikai pasmīnēt.jo laikam ejot saprotu, ka vēl tālu un tālāk tas attālinās.ai, vispār ar to visu ir tā dikti jocīgi.jo es pārāk bieži satraucos, ka tur kkas iemājojis.pareizāk sakot, citi liek tā domāt.jo kāds kko nospaņo, kāds uztraucas par maniem vājumiem, kāds par apētīti vai neapetīti.un tad kad svītriņas skaidri atkal parāda, ka nu nav tak!tad es nevis priecājos, bet jūtos pat iespējams vīlusies mazliet.laigan tajā pat laikā domāju, ka ja kas tāds notiktu, tas būtu pasaules gals.pati bērns

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bērni tāpat nekad nebūs īsti laikā, man šķiet. vienmēr vajadzēs kaut ko vairāk - labāku darbu, nokārtotu izglītību, materiālo labklājību iespaidīgāku.. tieši tāpēc tas brīdis, kad bēbis piesakās, arī ir vienīgais un īstais. pagājušovasar es pirmoreiz sapratu, ka man vairs nav bail palikt stāvoklī, ka es tīri praktiski vairs nemaz nespēju būt mazgadīgā māmiņa. cits jautājums - no kā palikt.

(Reply to this) (Parent)

pusotrs kvartāls :>

(Reply to this) (Parent)

man patīk kā tev visas domas sasaistījās. nudien!