| |
[Aug. 20th, 2003|11:25 pm] |
Sasodīta nakts, kam sekoja sasodīts rīts ... slikti, jā bija slikti... vēl paspēju likt satraukties citiem vai pareizāk sakot - kādam, taču apzināties, ka tu rūpi, ka kādam tu no tiesas rūpi, ka kāds tevi mīl, lai arī kā būtu...tas neticās un tad parādās jautājumi - kādēļ, kādēļ, lai mani kāc mīlētu? nu ko, maza, stulba galvele :)
Es negribēju neko...varbūt tumsu, klusumu...atbrīvoties no nelabumu, bet tagad ja jautātu - ko tu vēlies? Es laikam teiktu - spārnus, tas ir daudz, bet man gribās lidot! |
|
|