Šodien sajutos kā vecs vecītis klibodams pa ielu.

Veiksmīgi esmu ticis arī pie sastieptas potītes. Vismaz pozitīvi, ka nav nekas pārāk traks. Lai gan moš tāpat vajadzēs paņemt arī potītei līdzīgu palīgierīci kā plecam.
Lai gan daudz smagāk bija sēdēt uz soliņa un skatīties kā komandas biedri cīnās galotnē, bet man bija jāsēž un jāskatās.
Un tagad jādara viss iespējamais, lai pēc nedēļas jau atkal varētu pilnvērtīgi kustēties.

Iet spēle Brazīlija - Ziemeļkoreja.
Notiek sadursme, pēc kuras ziemeļkorejietis nedaudz guļ uz zāles, pieceļoties vēl var redzēt, ka kāja pārsista un asinis nedaudz tek. Komentātājs stāsta - njā, būtu Ziemeļkorejai būtu smags zaudējums, ja šitas būtu traumēts.

Njā, laikam komentētājs nesaprot, ka Ziemeļkorejā traumas nemēdz būt. Tāpat kā PSRS traumas īsti nebija. Tur spēlē īsti veči, jo zin, ja būs trauma, tad mājās būs vēl viena trauma :D

Šodien aizbraucu uzspēlēt volejbolu. Tā jau labi izkustināt kaulus. Vienīgi par pārāk veiksmīgu to spēlēšu nosaukt nevarēja. Spēlē zaudējām. Papildus vēl pirmo reizi mūžā liekot bloku sanāca dabūt ar bumbu pa galvu. Labi, ka vēl nebija pārāk spēcīgi un nokautu nedabūju.

Toties pēc tam vēl sekoja nelaimīgu sagadīšanos virkne, kur sasitu vēlreiz galvu un vēlāk paliku arī bez tējas un krūzes.