Šorīt bija tik nereāli kruts sapnis.
Detaļas nav tik būtiskas, kā tas, ka sapnī notiekošo smadzenes kaut kādā mērā spēja stimulēt, lai radītu patīkamas sajūtas. Ka tas, ko tu sapņo, patiesībā it kā notiktu.

Šorīt piecēlos, paskatījos, ka vēl piecas minūtes varētu pagulēt un aiztaisīju acis. Tad ne no kurienes uzradās sapnis, ka vēlos nokļūt no punkta A uz punktu B, bet tā kā pieturā gaida cilvēki, tad izdomāju, ka iešu nevis ar kājām, bet arī braukšu ar autobusu. Tad nu piebrauc autobuss, iekāpju un prasu vai brauc tur, kur man vajag, jā it kā brauc, bet vienā brīdī nogriežas ne tur, kur man vajag, tad arī izkāpu un pamodos. Njā, dīvaini, bet nebija pagājis pārāk ilgs laiks no iepriekšējās pamošanās, tā ka neko nenokāvēju.

Šorīt no rīta bija ūber dīvains sapnis.
Jāsaka gan, ka nozvanīja modinātājs, bija baigi agrs, tāpēc nolēmu vēl dažas minūtes nosnausties. Tā nu arī nosnaudos un paskatījos dīvaino sapni līdz brīdim, kamēr aizdomājos, ka sapnis varētu būt ievilcies un varētu būt jau jāskrien uz vilcienu. Tā arī bija. Vajadzēja ātri celties un beigās arī nedaudz paskriet.