Patiesībā šī diena bija savā ziņā dīvaina.
No rīta bija neviltots prieks par to, ka rakstu pieņēma.
Vēlāk jau izlasīju visas recenzijas un sapratu, ka tur būs vēl daudz jālabo, lai būtu ne tikai pašam prieks par to.
Vēlāk jau sāka uzmākties šaubas - cik vērts tas patiešām ir, lai to publicētu?
Man ir pietiekama pašapziņa, bet vienmēr ir jāatstāj vieta šaubām, bet tikai nedaudz.

Bet laikam jau es parādīju sev, ka pirmais līmenis nav neiespējams. Tagad ir tikai jāmērķē augstāk un jāizdomā, kā iemācīties labi rakstīt angliski, jo laikam citiem ar manas angļu valodas saprašanu iet grūtāk :D

Forši, ka ir draugi, kas noliek, ka raksts ir galīgi garām, nav normālā angļu valodā un neko daudz nevar saprast. Pēc tam arī palīdz, lai tomēr kaut ko varētu saprast. Vismaz ir tā iekšējā kolektīva motivācija, lai kaut kas taptu! :)

Njā, vakar bija pietiekami sūdīgi, bet tagad jau viss atkal ir normāli.
Gandrīz normāli.

Tagad vēl jāsaņemās un jāuzraksta vismaz pāris lapas.