11 stundu naktsmiers spēj radīt patīkamāku pašsajūtu. Nav tā, ka nemitīgi nāktu miegs un neko negribētos darīt, jo nāk miegs.
Lai gan nogulēt 11 stundas vairs nav triviāls process, jo no rīta miegs tik ļoti nenāk un ir vēlme celties un iet, bet apziņa, ka ir vēl agrs tomēr ļauj vēl pagulēt tālāk.

Šodien ir viena no tām retajām reizēm, kad organisms jūtas noguris, bet prāts ir vairāk nekā svaigs, domā skaidri un precīzi. Tā ir tāda nedaudz dīvaina sajūta, bet viennozīmīgi patīkama, jo ir labāk nekā tad, kad prāts ir noguris un nedomā pietiekami skaidri.

Nu jā, šodien cēlos nedaudz pirms 6, bet tajā pašā laikā līdz 8 paspēju saelpoties daudz svaiga gaisa. Moš no rītiem vajadzētu taisīt vismaz pastaigāšanu, lai prāts saņem pietiekami daudz skābekļa?

Es dīvainā kārtā varētu teikt, ka tagad esmu stresa stāvoklī, jo vakarā, pirms gulēt iešanas, galva ir pilna ar domām un nevar tā vienkārši - atslēgties un aizmigt.
Kādas nu kuram tās stresa izpausmes :D

Vakar aizgāju tā laicīgi gulēt, lai var nedaudz samazināt miega badu. Tad nu vienā brīdī gulēju, kaut ko sapņoju un pagrozījos, bet apziņā ir tāds klik - nafig es šitā grozījos, jo es gandrīz jau pamodos, tagad būs kādu laiku jāpaguļ mierīgi. Tā nu arī mierīgi pagulēju līdz rītam.