Ir tik dīvaini, ka pēdējā pusgada laikā man pietrūkst tas, kas man nekad pārlieku nav satraucis - laiks.
Un galvenais, ka tas rada kūltūršoku un kaut kādā mērā sākumā bija arī disharmonija. Tagad jau vēl nedaudz arī ir, bet ne tik ļoti.

Es varētu teikt, ka pēc pusgada man atkal tas atbrīvosies un es varēšu mēģināt pārkārtot savu dzīvi. Meklēt to, kā man nav.

Bet šobrīd man ir mazāk par 12h līdz izlidošanai un ir jāsakrāmē mantas, ko vajag paņemt līdzi.
Teorētiski jau pietiek ar pasi un lietām, kas ir mugurā, bet praktiski jau vajag vēl kādas lietas :)

Uzreiz acīmredzama pārmaiņa - drūmie mākoni ir pazuduši un, lai arī kopā ar nelielu vēsumu, ir atkal pie horizonta parādījusies saule!

Labrīt!

Nē, nu laiks ārā gan nav īsti foršs. Tāds drēgns.

Globālā sasilšana un krusa vasaras vidū.

Kaut kā interesanti tās klimata izmaiņas notiek.

Vakar vakarā stāvēju pie luksafora un garām braucošā mašīna iebrauca peļķē un nedaudz apšļakstīja.

Un tad bija tāds - labi, ka šodien uzvilku šortus :D

Šorīt es arī piecēlos, paskatatījos pa logu un nodomāju, ka šodien būs pietiekami labs laiks un varēs doties ārā ar īsajām drēbēm.

Laiks...

Agrāk bija vairāk nepielipldīts, varēja skatīties debesīs, bumbulēties riņķī. Tagad ...
Laiks kļūst piesātināts ar dažādām lietām, es pat nevaru pateikt cik svarīgām vai mazsvarīgām.

Toties līdz Jāņiem jau būs beigusies sesija un varēšu nedaudz uzelpot. Ja būtu visādi eksāmeni, tad varētu jau uzelpot tagad, bet vēl ir atlicis izpildīt pietiekami daudz un dažādus uzdevumus, lai laiks uzelpošanai nebūtu pārāk daudz.