Šodien ir viena no tām retajām reizēm, kad organisms jūtas noguris, bet prāts ir vairāk nekā svaigs, domā skaidri un precīzi. Tā ir tāda nedaudz dīvaina sajūta, bet viennozīmīgi patīkama, jo ir labāk nekā tad, kad prāts ir noguris un nedomā pietiekami skaidri.

Nu jā, šodien cēlos nedaudz pirms 6, bet tajā pašā laikā līdz 8 paspēju saelpoties daudz svaiga gaisa. Moš no rītiem vajadzētu taisīt vismaz pastaigāšanu, lai prāts saņem pietiekami daudz skābekļa?