Tā jau zināju, ka nevajag pirkt šokolādi (precīzāk gan būtu teikt, ķiršus šokolādē). Nu vienkārši nevar, šausmīgi gribas ēst, a uz galda stāv pāris paciņas, nu vajag taču attaisīt un pagaršot. A pēc tam jau vajag nenormālu spēku ātri paciņu neizēst. Šobrīd spēju pie 1/2 iepauzēt. Jāiet laikam mājās, lai var pie tā arī palikt. Bet garšīgi. Un kā gan var neēst garšīgas lietas, ja gribas ēst?
Āfrikā jau šādas problēmas moka reti kuru, a pie mums cilvēki izlaidušies, to neēdīšu, šitas negaršo, un vispār par daudz ēdu! Vismaz atradu ledeni, tā ka ķirši dzīvos līdz pirmdienai!

Šodien tiku arī pie pamatīgas kāpostgalvas. Savā ziņā kā atalgojumu par kartupeļu lasīšanu.
Varētu teikt, ka man viņu iedeva, bet tad es melotu. Drīzāk tā bija atļauja aiziet nogriezt kādu kāpostgalvu.
Tad nu es pirmdien darbā sēdēšu, ēdīšu kāpostu un droši vien uzcienāšu arī kolēģi.