- Štirlica piedzīvojumi Kongo džungļos
- 14.10.05 19:21
- Labas dienas sajūta.
Rīts. Pamosties, saposies, dirni slimnīcā, pārnāc mājās.
Un šeit seko pati labākā daļa. Attopies, ka esi ģērbies trīsstrīpu "Adidas" treniņtērpā un ka Tev kaklā ir uzkārta ģitāra, ko tu strinkšķini ar vienu roku, jo otrā rokā ir rozīņmaize. Un tad saproti, ka šādu situāciju gribi bieži.
Un tālāk viss jauki. Iekārtoju glītu tablatūru kladi. Ar lērumu Tomjorka bildēm. Un tagad esmu iemācījies arī "Tu-tu-tutūdudūdu" dziesmu.
Ak, jaukums, jaukums visapkārt.
Meklēt brūnu mediatoru uz brūna paklāja tumsā ir eleganti, jo tikai tā cilvēki spēj sadraudzēties ar paklājiem.
Freida lekcijas ir patiesas bezgala. Nē, nopietni. Vienu brīdi radušās šaubas, ka pametīšu lasāmvielu pie 5ās, pazuda.
Citējot sarunu - es ar savām neirozēm esmu Freida sapnis. Un viņš - manējais. Urrā. - 3 rakstair doma
- 14.10.05 23:19
-
Freida sapnis? He, he...labi teikts :)
Lieliskas dienas ir laba lieta, tās dara cilvēkus jaukus. Vairāk Tev tādu (un tas nav mājiens, ka Tev jākļūst jaukākam)!
Bet kāpēc tad uz slimnīcu?:( - Atbildēt
- 16.10.05 20:22
-
Potes. Un paldies.
- Atbildēt
- 16.10.05 21:02
-
Ņju, bet lūdzu. Vienmēr laipni.
- Atbildēt