User Profile Friends Calendar

Below are 25 recent journal entries, after skipping 175

	2007.04.23  08.36

	2007.04.12  23.19 Sāp Kādam ir spēks? Man vairāk nav. Nemaz, ne drusku, ne pat mazliet.

	2007.04.12  22.51 Noraudāts purns un vienaldzība. Kaut kā apzinos, ka nesaņemšu pretī to, ko gaidu. Tāpēc labāk negaidīt vispār. Tā mazāk vilšanos, mazāk sūruma lūpu kaktiņā smaidot.

	2007.03.16  14.16 Nepurdijas piedzīvojumi Ģeotāmijā (garš) Šoreiz, manu mīļo lasītāj, es Tev pastāstīšu par to, kā Nepurdija devās kosmosa ceļojumā. Viss sākās tā- Nepurdija spēlēja spēli „Kas dosies ar mani kosmosā?” un pateica abus maģiskos vārdus: paldies un lūdzu. ( ... tālāk ... )

	2007.03.10  17.16 Darbs. Mājas. Mājas- darbs. Cik interesanti ir nomainīt apmešanās vietu. Traki jauki. Traki. Un jauki. Iedevu darba kolēģītei izlasīt "Lucifera bērns". Akal labas atsauksmes. Varbūt tomēr publicēt kaut kur kādā jaukā žurnālā. Vai "Karogs" vēl iznāk?

	2007.03.09  21.21 Esmu atpakaļ no Lietuvas sadradzības kausa "Rīga- Viļņa- Tallina". Kas man tas par papīru uz galda? PIRMĀ VIETA PAR PASKETBOLU!!! 100:14 ;) WOOOOoooooooOOOOHHHHOOooooOOOOOoo....!!!!! Muahahaha.... Bet volelejbolisti vismaz cīnījās ;)

	2007.03.04  23.17 Kaķis guļ uz pleciem. Patīkamāk laikam ir tikai pamostiea Viņam blakus. Gan kaķim, gan Paulam :)

	2007.02.16  20.00 Apdomāju savu dzīvi. Riktīgi smieklīga. Un krāsaina. Visādu toņu visu iespējamās krāsas. šodien spēlēju pret savu komandu. Labi spēlēju, tā teica mana trenere. Tas ir daudz. Un Pauls ir man nosacīti blakus. Tas arī ir jauki. lai kā es ar viņu mocītos. Un močītos. Laba pārrakstīšanās sanāktu. Mood: emocionāli sagrauts Music: European Hit Radio

	2007.02.15  16.15 Nepurdija Vizošā (beginning) Viss sākās tā: Nepurdija Vizošā atvēra acis. Un tad viņa atvēra muti un neganti iebrēcās. Viņa bija piedzimusi un līdz ar to pieteica savas tiesības uz visu kustošo un nekustošo, kas vien bija uz šīs pasaules. Un es to dzirdēju. Nepurdijas māte deva viņai tādu vārdu, jo uzskatīja, ka mazulīte būs kas īpašs. Taču Nepurdijas tēvam galīgi nešķita, ka sīkaļa būtu īpaša- meitēns ar savām mirdzošajām acīm pilnīgi attaisnoja tēva ģimenes vārdu, taču visiem jaundzimušajiem acis bija kā jūtīgākie lokatori. Un Nepurdija arī ķērās pie visa, kas spīdēja- vecāsmātes krelles bija saplēstas un vecātēva zelta zobi bija aptaustīti no visām pusēm. Nepurdijai patika vērot cilvēkus un turēt visu, kas parādījās viņas mazajā redzeslokā- apģērba gabalus, mātes krūti un viņas matu cirtas. Tēvs ļoti vienkārši skaidroja situāciju- bērns būs kleptomāns. Tēvs nebija tālu no patiesības- meitēns ar dedzīgu interesi grāba un savāca sev visu, kas spīdēja vai pēc pulēšanas būtu spīdējis. Taču Nepurdija neko neņēma sev bez atļaujas vai bez noteikt naudas summas. Tas izraisīja atzinību mūsu Bebru Bedres skolas direktorā un viņš pieņēma Nepurdiju uzreiz skolā, bez skolas iebebrošanas. Iebebrošana Izpaudās kā kociņa nograušana un nodedzināšana skolas pagalmā, tā katru gadu 1.septembris izvērtās par īstu desiņ-cepšanu un pakaļu svilināšanu. Tā arī tika panākts, ka mazie Bebru Bedres bērni nomaina ātri savus piena zobus. Un tā nu sākās mazās kleptomāniskās Nepurdijas Vizošās skolas gaitas. Tas biju es, Mūdžu stāstnieks no Bebru Bedres pa kreisi, tā arī es centīšos turpmāk Tev, manu mīļo lasītāj, apstāstīt, kā Nepurdijai ir gājis vai negājis, jo man jau liekas, ka viņa izaugs par kaut ko ļoti interesantu un aprakstīšanas vērtu.

	2007.02.03  18.52 Darbs Sēžu darbā un pelnu savu dienišķo maizi. Cik jau nu dienišķo, bet pelnu gan. Sestdienās pēc 18.00 vakarā vairs nevinea nav. Nedz no vadības, nedz no strādājošajiem. Savāds klusums. Visi n-tie biroja kvadrātmetri ir klusi. Neviens necenšas pārkliegt savu sarunu partneri, neskan aizinošās, lūdzošās, uzspēlēti pieklājīgās balsis. Tikai es. Un mana izdzertā McDonalds kafijas tasīte. Biedējoši patīkami. Vari sēdēt kā gribi, vari muļķotis cik uziet. Savādā kārtā, baudu. Tāpēc arī strādāju vakara stundas, tad ir mierīgāks, nav steigas. Un nav priekšnieces. :)) Un tagad jau gaidu, kad darbs beigsies un ceru, ka tomēr pie zvaigžņoto debesu pamales parādīsies mana saule.

	2007.01.17  15.33 ui... Atcerējos, ka tomēr esmu vēl šeit... nelāgi. Un braukt ar mašīnu rullē :p

	2006.11.08  00.06 Tumšā dvēsele Tumšā dvēsele, krople! Tu ielenes izdzimums, maita! Tu slienājošs suns un kretīns, Maucības kalngals un vaidi. Tu saindē, nobāli, mirsti. Tu neķītri radītais suns. Riebīgi kaulainos plecus tu loki. Darvas pielietās acis tu virini, Garās skropstas apsvilušas Līdz saknēm un plakstiņiem melniem. Tu domā, ka pakrūtē viegli Tādu slogu ir nēsāt ik dienas. Pie velna un raganas, un valpurģa! Tu vemjošais iznirelis, Saviem smailiem, mezglainiem pirkstiem Tu žņaudz katru dvēseli, Iedzen šausmas ar savu izskatu. Porainā āda no kuras sūcas asinis, Tu Sātana sūtītais izlūks. Tu, uz vēdera līdējs, zem gultas gaidītājs. Retiem matiem, kā cerībām Klāts ir tavs purns. Tas viss, kas derdzas, ir laimība tava. Tu apklāj ar vircas siekalām Katru cilvēka smaidu. Bet riebjas, ak riebjas, tavs Tuvums. Bet krūtīs Tu iedēstīts esi. Lai parādās sapņi, lai parādās prieks, Kas barība Tava un Tu kašājies ārā No sava apvalka melnā. Tu pretīgā, mokošā, dzelošā, Tu greizsirdība derdzošā mana.

	2006.09.13  17.10 Tipa atradu shitaadu sviestinju... http://www.ibis-art.com/kvo.htm Bet man nesanaaca. Jums varbuut sanaaks :D

	2006.08.22  10.52 Mans labākais draugs Man tagad ir viens labākais draugs, kas būs ar mani vienmēr- http://www.draugiem.lv/friend/?689961&aid=4768461&pic=2006082115305019822#f2

	2006.05.30  07.19 lost in translation lost in translation. My own translation. And I regret every single word I say. But I know somehow, somewhere in my deepest sins- I love you, my little disaster. And I woun't say it to any one else. Couse it is time to say, that I'm dying becouse of you. And that's the only thing, that I`m not regreting. Mood: mūzikas neietekmēts Music: 50 cent- window shopper

	2006.02.23  15.59 ūdenspīpe Ūdenspīpes pīpēšana ar Robertu var izvērsties ne tikai marazmaināko pasācienu, kādu pasaule ir redzējusi, bet arī par riktīgu mācību stundu. Pēc tam, kad biju noņēmusi oglīti un pret viņu netīšām atspiedusies, skraidīju kā traka (un apdedzināta) pa istabu. Izrādas, ka ūdenspīpes dūmi var tikt izmantoti arī kā cirka mākslinieku triku izpildes materiāli. Sākās riņķīšu pūšana, burtu izpūšana (mēs aprobežojāmies ar "O" burtu) , burbuļu pūšanu ar dūmu palīdzību, līdz ar to sanāca baltas sfēras, skaisti. Ak, un taagd viņš aizgāja- bet mnāks atpakaļ, kaka mazā! =DD

	2006.02.18  17.25 ... Un pie velna... Atkal ar savu smaidu un zaļajām acīm tu mani samulsināji. Un tavi rūsganie mati mani atkal apbūra. Un es netieku no tā vairs vaļā. Nemiers. Mood: nemierīgs Music: Goo goo dolls- Iris

	2006.02.04  22.17 Rēta Man uz kreisā vaiga ir divas samlkas rētas. Vispirms, es domāju, ka tās ir vnk grumbas no smiešanās. Vēlāk sapratu, ka tā gluži nevarētu būt. Vecā dienas grāmatā uzraku rakstu par manu rētaino seju. 2000.gads. Tad man bija 12 gadi. Rētas, it kā iešķeltas ar žileti. Lēni un klusām. Un kļūst dīvaini, pārskaitot savas rētas.

	2006.02.04  13.10 Skabarga Ieraavu pirkstaa skabargu. Skabarga bija laikam liika, jo bija ieduurusies pirksta vienaa pusee un izgaajusi cauri aaraai apm. 2 mm attaalumaa. Izvilku to caur otru galu (ne to, kuraa bija ieduurusies) Un ntagad diivaina sajuuta. Redzeet to un just to, kaa pats sev izvelc skabargu. Vesela operaacija. I`m sick, ya know...

	2006.01.20  23.03 dusmas dusmu galā Vakarā aizgāju ar patīkamu satraukumu pakrūtē. Pamodos ar vēl lielāku un patīkamāku. Rīta gaitā, dienas plūdumā un vakara norietā es sevi indēju ar replikām par muļķīgām cerībām. Tas bija stulbi. Ne-sagaidīt man laikam savu sapņu īstenošanos. Nu i miers. Nafig. Dusmas dusmu galā!

	2006.01.15  18.41 pie velna vecmātes! Visu tak nevar šitā darīt- te jā, te nē. Esmu cilvēks. Ar iekšām, bez nerviem.

	2006.01.15  03.55 Un tomēr negribas gulēt.

	2006.01.15  01.25 Roka uz sirds un sirds uz rokas Tagad apmulsums manī ir liels Es redzēju Tavu seju. Es zinu, ka to darīji tīši. Tu esi tāds cilvēks. Liekas, ka pazīstu Tevi Un smeļu ar kausiem No Tevis pati sevi. Tajā mirklī, kad liekas Ka eju pa lāmu seklu Es gāžos Tavu lēmumu akacī. Man šķiet, ka pazīstu Tevi. Bet tomēr man bail. Es nezinu, ko sagaidīt nākamā mirklī, Man bail nolikt savu sirdi Tev plaukstā, jo nezinu, Kas notiks Tev prātā. Tā pat, kad atzīšos tev sapnī Es nezin, ko teiks tavas lūpas. Pārāk bail no reālā cinisma, Naida Tava klusinātā. Un atkal elegants žests. Un es smaidu. Kaut samāksloti. Un Tu redzēsi manu seju. Es smaidīšu tīši. Es tā mēdzu darīt. Jo man bail. Kas notiks, kad nolikšu sirdi Tev plaukstā? Nekas.

	2006.01.08  22.08 Pārdomas par debesīm Vakar biju Hendeļa " Mesijā". Un šodien kārtojot rakstāmgaldu uzķēru vecu bībelīti. 1882.gada izdevums. Netīšām uzšķīru lapas pusi, kurā bija tieši tās rindiņas, kas bija arī Hendeļa Misē, kas man lika aizdomāties. "Ja Dievs ir priekš mums, kas būs pret mums?" /Dāvida 118, 6/ "Kas pazudinās? Kristus ir nomiris, bet vēl vairāk, viņš arī uzmodināts; tas pats ir pie Dieva labās rokas, tas mūs arī attaisno." /Abr. 7, 25/ Un tagad NOPIETNI. Tagad izskatās, ka mūs nevis Diens neuzņems, bet gan Sātans aizraus prom no mūsu Tēva skavām. Un ko lai dara. Dievs ir visupiedodošs. Izskatās, ka Debesīs valda birokrātija- ja tā ir uzrakstīts , tad tas jāpilda. Un rādot mūsu grēkus un atbilstošo grēku mūs tomēr aizraus no Tēva pakrūtes. Un pēkšņi mani pārņem kauns. Nevis Pētera priekšā, nevis Sātana. BEt Dieva. Viņš grib glābt mūs visus, bet ko mēs daram ?

	2006.01.08  19.04 Kaut kas nav kārtībā. Neieredzu visus sev visapkārt. Hrrrr..... Neieredzu. Un ko es rīt darīšu? Notīšu makšķeri. Un viss. Atslēdzos laikam. A varbūt tās ir pohas, kas nāk pēc pohām.