marvellous
26 September 2019 @ 04:54 pm
Maybe in another life  
Also.
Gribētos aiziet pie ārstiem un rezultātā nesaņemt nekādas pārsteidzošas ziņas.
 
 
marvellous
26 September 2019 @ 04:50 pm
Blackout  
Vakar darbā pavadīju kādas divas stundas meklējot failu. Nezinot, ar kādu nosaukumu viņu saglabāju, nezinot, kur es viņu saglabāju, nezinot precīzu dienu, kad es viņu saglabāju un nezinot vai tas vispār bija words vai ekselis.
Toties es labi zināju, kas ir failā iekšā un kāpēc vērts censties. Bet, nu, tas tāpat nepalīdzēja.
Kolēģis tik nosmēja - redz, cik tālu esi [darbā] aizdzīvojusies.
 
 
marvellous
28 August 2019 @ 05:09 pm
Random memory  
Vakar besīga gāju mājās un austiņās sāka skanēt dziesma, kas momentā man uzsita random memory par saviem greatest misleading messages from guys. 
Tagad nāk smiekli, bet, neieslīgstot garās detaļās, reiz saņēmu īsziņu:

Ooh, you make me live 
You're the best friend that I ever had 
I've been with you such a long time 
You're my sunshine 
 You're my best friend and now turn the bloody queen on!

Čalis beigās izrādījās gejs.
 
 
marvellous
19 August 2019 @ 12:53 pm
Worth it  
Brīvdienas bija lieliskas! Sabūvējām visādas foršas atmiņas, ko vēlāk atcerēties.
Mans top highlight noteikti bija lēkšana ar virvēm no augstuma, kas varētu būt līdzvērtīgs piec' vai sešstāvenei. Dzirdējām jau par 47m un 100m+ lēcieniem, kurus nākotnē arī varētu pamēģināt. Pieļauju, ka pēc kādas piektās reizes varētu pazust tas "salūzušo celīšu efekts" un varētu normāli atsperties lēcienam. Bez visa šī, pārējie highlighti ir braukšana uz mašīnas jumta, gludekļa pastaiga aiz vada cauri Vecrīgai, baltmaizes mešana pa atvērtu logu un maisu lēkšanas sacensības tunelī.
Brīvdienas ar labu pēcgaršu.
 
 
marvellous
16 August 2019 @ 11:20 am
Bring back dating  
Attiecības ir jākopj, citādāk tās aizaug ar visādām drazām un traucē redzēt.
 
 
marvellous
12 August 2019 @ 10:53 am
About work  
Tas mirklis, kad pie tevis nāk ar jautājumu, vai tu atzīsti, ka tu sit savu sievu. Jo tas, ka tu sit, tāpat ir skaidrs pēc noklusējuma.
 
 
marvellous
08 August 2019 @ 03:52 pm
 
Vakar bija plānos doties uz stāstu vakaru:
- Oh boy, es ceru, ka tur varēs dabūt aliņu.
- Tu gribi aliņu? :D
- Nu, ne tagad, bet vakarā, jā. Sen neesmu V. vienkārši satikusi. :D


Un šodien. Šodien satikšu savu mīļo V., būs varbūt vēl P., un L točna būs. Teicu jau V., ka man kinda ir bail, ja visi šitie mēs būsim, jo, khmm, iepriekšējo reizi šajā sastāvā bija ārkārtīgi jauks vakars, taksis uz mājām starp diviem un trijiem naktī un ne visai laba nākamā darba diena.
 
 
marvellous
17 July 2019 @ 03:25 pm
Need for a speed limit  
Ik pa laikam sanāk tāda situācija, kad attopies, ka vairs netiec visam līdzi, bet īsti arī nesaproti, pa kuru laiku tas viss notika. 
Dzīvoju pārāk ātri. Emocionāla bedre un viss-ir-slikti. 
 
 
marvellous
29 June 2019 @ 01:04 am
Balta  
Man tur debesīs ir viena kaija.
Kaijiņa. Balta ļoti.
 
 
marvellous
26 June 2019 @ 11:51 am
Dig Yourself, Lazarus  
I'll dig a tunnel. I'll dig my way out of this f-ing workload.
Man liekas, ka visu jūniju esmu rukājis kā nezvērs, ka nav bijis pat laiks atstāstīt, ka biju Prāgā, man ir lieliska draudzene un ka bija riktīgi nice, lai gan pēc atlidošanas teicu, ka nu "bija ok". Tā vienkārši esmu es. :D Bet es tā nedomāju, kā tas izklausījās. Un tad vēl bija Līgo! Un brālis! Un vispār tik, tik daudz visādi notikumi, ka jūnijs ir vienā rāvienā izšauts jau.
Bet to pēc tam varbūt, kad beigušies rakšanas darbi būs. Pagaidām mans anti darba rekords ir strādāt līdz diviem naktī tieši pirms izlidošanas. Sestdienā.
 
 
marvellous
20 June 2019 @ 03:22 pm
Aftershock uz mani  
- Labi. Darām tā. I will drop the bomb. Parunāšu pirms braukšanas un tad lidoju prom. Viņa raudās, es neraudāšu. Es pateikšu visu, kā ir, arī par mazbērniem. Un lai viņa pasaka, visu kā ir, vienalga, lai kas tas arī nebūtu. Šitā taču nevar, tas ir pilnīgs pizģeds. Visdrīzāk viņa ar mani kādu laiku nerunās. Tev sanāks visu uzkopt pēc manis, jo T arī būs tad prom. Varam tā darīt?
 
 
marvellous
07 June 2019 @ 10:44 am
 
Vislabāk man saulesbrilles izskatās uzliktas uz galvas. Ne uz sejas. True story.
 
 
marvellous
05 June 2019 @ 04:15 pm
Livin'  
Tātad. 

1. Acīmredzot esmu 12 gadīga bērna izmērā. Atdevu O māsas meitai dažas savas "vecās" kleitas, no kurām svaigāko vilku pirms četriem gadiem. Oh c'mon, viņai tās kleitas ir pēdējais laiks vilkt. Es vispār biju šokā. Neba es esmu midžets, neba viņa ir milzīga.
2. Dažreiz ir tā sajūta, ka kāds tevi sargā. Piemēram, 2016.gada martā, kad atbraucu no Briseles komandējuma un burtiski pēc pāris dienām visos ziņu virsrakstos bija par operācijā tikko notverto islāmu ļaunīti un pašnāvnieku sprādzieniem Briseles lidostā. Atceros to neomulīgo sajūtu pēc tam mājās sēžot. Vai vēl, piemēram, šo sestdien, kad 10 minūtes pirms izbraukšanas man piedāvāja pārsēsties otrā mašīnā un samainīties ar citu meičuku. Mašīnas, no kuras es aizmainījos, šoferis netālu no Rīgas piemiga... Un nobrauca no ceļa. Nekas traks, visiem viss kārtībā, bet tik un tā bija tā šķērmi šo uzzināt. 
3.  Pirmdien vakarā pēc darbiem devāmies trakā braucienā ar ričukiem uz Zilajiem kalniem. Kāpēc trakā? Tāpēc, ka meklējot piedzīvojumus un ceļu, nonācām pļavā, kurai bija jātiek pāri. Mēs nezinājām, ka tā pļava ir tik grumbuļaina, nezinājām, ka tur sāksies nātres un beigās būs milzīgs meliorācijas grāvis, kuram nevar tikt pāri. Mēs nezinājām, ka pļavā būs arī avenāji un, ka tur būs odzes. :D Beigās sanāca viss ideāli - tieši uz saulrietu, ar aliņu un mūziku.
4.  Toties vakarasdienas skrējiens bija kaut kas near death experience. Max pulss 192. Pēdējo reizi kaut ko tādu uz sevis novēroju, kad pērn kalnos kāpām.

 
 
marvellous
30 May 2019 @ 12:25 pm
Pūre  
Palaidu kolēģus pusdienās, jo šiem pēcpusdienā svarīgas sanāksmes un tāpēc lai iet pirmie un paliek vēl laiks sagatavoties. Tajā mirklī, to sakot, man nogurkstējās vēders, un domāju, ka tā nav sakritība, ka, it kā starpcitu, pēc diezgan neilga brīža kolēģis man saka, ka "ā, jā, aizmirsu taču tev nodot. Tam un tam kolēģim pēdējā diena un viņš cienāja", un iedod man pūres konfekti. Tik jauki, bet sajutos mazliet vainīga par savu vēderu.
 
 
marvellous
27 May 2019 @ 02:48 pm
Forgetting's not something you do, it happens to you  
Piektdien saņēmu savu ilgi gaidīto book delivery un tā kā pēc visas tās skriešanas man ir absolūti pazudis miegs (pilnīgi netipiski priekš marvellous. Parasti es varu aizmigt gandrīz uz pavēli un teju jebkurā vietā), sāku lasīt vienu no jaunajām grāmatām. Jau pirmajās lapās nonācu pie citāta which is sooo me:  "Forgetting's not something you do, it happens to you." O. man diezgan bieži uzdod retoriskus jautājumus (tu neatceries, es tev stāstīju?), uz kuriem es savā spītībā turpinu censties neretoriski atbildēt. 
 
 
marvellous
27 May 2019 @ 11:22 am
Pusmaratons  
Kā es daru? Es vispirms piesakos pusmaratonā. Un tad sāku mācīties, kā skriet.
Sestdien pieveicu savu pirmo pusmaratonu, turklāt savā mērķa laikā, t.i., 2h. Forma nebija man tā labākā, ņemot vērā atsisto potīti. Man bija smags trade-off apavu izvēlē (t.i., ko tu labāk izvēlies, kas lai tev sāp) - zemie apavi, kas neuzberztu atsito potīti, taču amortizē ievērojami mazāk un garās distancēs liek just gurnus, vai augstāki apavi, kas ir super mīksti ar kaut kādiem gaisa spilveniem (laikam), taču uzberztu jau esošo grūti dzīstošo mini traumu.
Paldies manam "trenerim" par tempa turēšanu pirmajos 10km. Tālāk es sapratu, ka "treneris" ir iesildījies un var skriet daudz ātrāk un es nespēšu turēt šādu tempu līdz galam, tāpēc devu brīvlaišanu un cīnījos tālāk pati.
Pie dotajiem settingiem esmu ļoti priecīga par rezultātu, taču vēl ir, kur tiekties.
 
 
marvellous
24 May 2019 @ 11:21 am
Patiesības  
Nauda ir putekļi.
Dzīve ir piedzīvojums.
 
 
marvellous
22 May 2019 @ 10:59 am
Dimanti tavā kabatā  
Vakar gandrīz pusnaktī, atbraukuši mājās pēc hokeja, gājām peldēties. Turpat. Tumsā un pa pliko.
Ļoti kārojās šāda veida spontanitāte for old times' sake, un tas man liek justies tik... dzīvai? Ķermenis noguris, bet prāts dzirksteļo.
Tavi dimanti ir tavā pagalmā.
 
 
marvellous
20 May 2019 @ 03:41 pm
Aliņš  
Also.
Aliņa ikona whatsappā ir manā patstāvīgajā recenntly used ekspozīcijā. No modes neiziet.
 
 
marvellous
20 May 2019 @ 03:32 pm
Random acts of kindness  
Šorīt dabūju lietu. Stāvēju vilcienā, gaidot izkāpšanu, saņurcīju savu lietussargu, kurš slapjš bija un turēju rokā. Aiz muguras bija kāda kundze gados, kas acīmredzot bija redzējusi kā ņurcu to slapjo lietussargu un nolēmusi mani iepriecināt ar maisiņu, kurā lietussargu ietīt. Man mūzika ausīs, sieviete man piebaksta ar maisiņu pie pleca un es, protams, pirmais, ko saku, ir, ka tas nav manējais. :D Pēc tam gan man smaids pa visu seju un sirsnīgs paldies.