Jāņi bija smagi. Nē, baigi forši, jautri un interesanti, tikai kādu laiku man dzert šķiet negribēsies. Vispār man ir doma, ka nākamos Jāņus vajadzēs tā mierīgi, tā prātīgi, ja vien šī doma kaut kur nepazudīs pa gadu. Jo šogad ATKAL tāpat kā pagājušo gadu sesijas beigas iekrita ar Līgo, un pēdējo eksāmenu tā arī neatzīmēju. Tad nu tagad sanāca.
Ar Viku sanāca baigi maz, toties ar puišiem biju to laiku, kamēr es nejauši nepazudu. Izstaigājām visu ciematiņu un pārbaudījām vai pat dakstiņi ir no putuplasta, bet nebija gan. Nu jā, pēc tā šnabja man palika slikti un kaut kur pilnīgi aizgāja ciet. Izgāju ārā pastaigāties un paelpot gaisu, taču laikam pa to laiku es paspēju aizmirst, ka man ir jāiet arī atpakaļ - tā nu es pazudu no puišiem. Bet pēc brīža jau attapos uz deju plača dancojam, ar čali, protams. Diemžēl es gan nemācēšu pateikt kādā sakarā. Vēl es nemācēšu izskaidrot tos jaunos zilumus, kas atrodas uz manām kājām. Pēc viena spriežot, kāds galds ir atradies manā ceļā. Taču pagājušo gadu arī bija zilumi, tāpēc pieņemsim, ka tas ir normāli.
Tomēr nākamos Jāņus tāpat kā iepriekšējo Jauno gadu varētu pavadīt mierīgi.