Šorīt dabūju lietu. Stāvēju vilcienā, gaidot izkāpšanu, saņurcīju savu lietussargu, kurš slapjš bija un turēju rokā. Aiz muguras bija kāda kundze gados, kas acīmredzot bija redzējusi kā ņurcu to slapjo lietussargu un nolēmusi mani iepriecināt ar maisiņu, kurā lietussargu ietīt. Man mūzika ausīs, sieviete man piebaksta ar maisiņu pie pleca un es, protams, pirmais, ko saku, ir, ka tas nav manējais. :D Pēc tam gan man smaids pa visu seju un sirsnīgs paldies.