Paņēmām brīvdienu vakar, aizbraucām uz kalnu. Ar divām stundām nebija gana, tāpēc paņēmām vēl uz divām. Tas laiks uz kalna vienkārši pazūd, un, skat, viss, laiks beidzies. Mājās atbraucām tieši tā, lai paspēju pārģērbties un, aizskrēju vēl uz āra treniņu. Biju pieteikusies, uzmest man nepatīk, tāpēc bija jāiet. Atpakaļceļā uz mājām izņēmu vietējo burgerpasūtījumu un mājās gaidīja vīrs ar rumu.
Brīvdiena, kas ļoti tuvu optimumam - sešas stundas ārā, aktīvi atpūšoties, un garšīgs ēdiens noslēgumā.
Vakardiena bija brīvības un normālības sajūta.