Priekšnieks vakar pateica, lai nerakstot atlūgumu un nemeklējot darbu meteoroloģijā.
True story.

Taču, ja par citām tēmām - ir daudz labāk, kā septembrī, šķiet, esmu noņēmusi savai dzīvei iepriekš uzlikto idejisko pauzi. Man patīk pašas sajūta par mērķtiecīgumu un vismaz pagaidām vēl stipro motivāciju "darīt". Un tas viss kopā man lieliski palīdz nesašķīst lupatās.
Kaut kādā mērā es saprotu, ka daru šo visu galvenokārt tāpēc, lai novirzītu savas domas un spēku no tā, kas man liek sašķīst, bet, hei, ja tas strādā, tas taču ir tā vērts, ne?