Man ir ļoti forši draugi. Man viņu nav daudz, un tad, kad tas nepieciešams visvairāk, šķiet, viņi jūt un negaidīti iepriecina.
Pusdienas ar V. āra terasītē un septembra pēdējā saule padarīja mani kaut nedaudz priecīgāku.
Man ir recepšu grāmata! Jap, bija laiki, kad nespēju iedomāties, kad par recepšu grāmatām varētu neviltoti priecāties, bet te nu esmu. Kā jau šogad vismaz pāris reizes esmu teikusi, marvellous ir mainījusies. Un tas ir labi. Kustība ir dzīve.