marvellous
03 May 2019 @ 11:54 am
Old times  
Vakardien aizceļoju uz pašiem šīs cibas sākumiem (ja tu nezini, ko tu dari, sauc to par eksperimentu), sapratu un reizē nesapratu vairākas lietas:

1. Sākotnējais mērķis, kāpēc radās marvellous, īsti vairs nav aktuāls. Nu, tā daļēji. Joprojām ir dedzīga vēlme piefiksēt savus dzīves highlight'us, savas ŠĪ brīža sajūtas, domas un sarunas, taču
a) sanāk arvien mazāk ieraksti un arvien mazāk ir par kaut kādiem random streindžeriem un loveriem. Jo man ir savs viens īpašais, un laikam jau visa mana būtība uz āru pasaka pārējiem, ka man neko vairāk nevajag.
b) marvellous joprojām negribās, lai TU saproti, ka mēs patiesībā dzīvojam kaimiņos un ēdam pusdienas vienā kafejnīcā;
c) stulbi atzīt, tomēr diennaktī ir pārāk maz stundas un kaut kam laiks pietrūkst. Taču, tā kā samazinās "brīvais" datorlaiks, esmu tikusi pie blociņa un pildspalvas, kas man ir katru dienu līdzi. Tā nu mācos fiksēt lietas un nepalaist garām savus zibšņus.

2. Trakie studiju gadi ir sen aiz muguras, blondā meiča vairs nelauž sirdis. Vismaz man tā šķiet. Un man dažreiz bail, ka viņa nav vairs arī tik traka, kā toreiz.

3. Kopš man ir savs viens īpašais, tas ļoti būtiski atstāja iespaidu uz marvellous ierakstu kvantitāti, saturu un atklātību. Kā sen, sen atpakaļ izlasīju kāda cibiņa dienasgrāmatā, tad cibā jau nav laiks rakstīt tad, kad esi laimīgs. Cibā tu attopies tad, kad ir vai briest kādi sūdi. 

4. Ir pagājis diezgan ilgs laiks un es esmu mainījusies. Tas labi.

5. To jau es zināju, bet man bija ļoti forši studiju gadi. Tas, ka tagad, to lasot, gribas taisīt facepalm un dažreiz paliek nedaudz kauns, tas ir cits jautājums. Ar draudzeni A kādu laiku sūtījām viena otrai ar roku rakstītas vēstules, kurās citējām fragmentus no mūsu "lekciju pierakstiem". Nožēlot nav ko!

6. Par spīti tiem visiem facepalm, ar patiesu interesi lasīju ierakstus, jo tur ir visādi tādi sīkumi, kurus sen kā biju aizmirsusi! Tas kalpo par atgādinājumu, kāpēc ir vērts ķert šodienas zibšņus.

7. (Atgriežoties pie 4.punkta.) Pirms tiem deviņiem gadiem es biju tāds meitēns patiesībā. Ir ļoti dīvaini lasīt sevi tik sen atpakaļ. Jo tagad Tu tā vairs nerunā un nedomā. 

8. Iedomājos, kā būtu, ja tās sarunas ar pielūdzējiem un loveriem būtu tagad, nevis toreiz. Ar pašreizējo prātu, pašapziņu un pieredzi. Esmu diezgan stingri pārliecināta, ka viss būtu citādāk, taču saku to bez nožēlas.

9. Joprojām nesaprotu, kas tas bija ar mani un K, un kas notika. Arī pēc deviņiem gadiem. Tas bija kaut kāds prāta čakars. Tagad marvellous ir izaudzis un pāraudzis tam visam pāri.

10. Studiju gadi man deva riktīgu pašapziņu un tikai tad es tā pa īstam sāku konverģēt uz savu patieso vērtību.