marvellous
12 November 2018 @ 11:27 am
Trigeris  
Šādās reizēs un šādos brīžos es vienkārši nerunāju. Ikdienišķo chit chat es nekur neizmetu, taču lielos vilcienos ņemot, es nerunāju, jo zinu, ka pie pašreizējiem dvēseles setingiem, es vienkārši būšu trigeris pati sev un, iespējams, izkliegšu to, ko es domāju, taču tādā pasniegšanas veidā, kādā neviens mani nevarēs sadzirdēt, jo būšu savus dzeloņus izšāvusi kosmiskā ātrumā un visus sadūrusi, lai gan patiesībā es gribu tikai to, lai mani saprot. Un Viņš zina, ka man gandrīz vienmēr ir, ko teikt. Viņš arī klusē. Laikam zina, kādā ierosinātā stāvoklī esmu. Lai gan patiesībā es vienkārši gribu, lai mani apskauj un nobučo pieri.
 
 
marvellous
12 November 2018 @ 02:28 pm
Hope that something pure can last  
It seems strange 
How we used to wait for letters to arrive 
But what's stranger still 
Is how something so small can keep you alive 

We used to wait 
Sometimes it never came (we used to wait)