Vakar pēc darba sajutu sevī liela mēroga besi, kad gribās vienkārši ātrāk saritināties kamolā un aizmigt, lai ātrāk šī diena beidzās. Un tam pat īsti nebija izskaidrojuma, jo neviens man dienas laikā nebija paspējis nedz uzbļauj, nedz ieriebt, nedz kaut ko citu ne tā izdarīt. Nu, labi, es pati gan tīri labi laikam zinu, no kurienes man tas lielā mēroga besis. Vienkārši negribu par to runāt. Tas ir baigais kombo - darba zaparas kopā ar saviem iekšējiem dēmoniem un niķiem, un vēl iedomātie standarti un sadzīves kreņķi ar savu significant other.

Uzliku drausmīgi skumīgi sērīgo, bet ļoti, ļoti skaisto un aizkustinošo Thom Yorke dziesmu, jo man viņu sagribējās noklausīties, and then it hit me! Ir taču sākusies Radiohead klausīšanās sezona! Goda vārds, uzreiz palika nedaudz vieglāk.


And true love lives
On lollipops and crisps