Man nav tā labākā atmiņa, vismaz ne attiecībā uz tādām ikdienišķām lietām, ko kāds ir teicis vai ko esmu teikusi es. Varbūt tā ir labāk, bet varbūt ne. Taču ir diezgan dīvaina un specifiska sajūta, kad tu kaut ko izdari tāpēc, ka tev to ir gribējies tieši tagad izdarīt, nevis tāpēc, ka tas ir bijis kāds super ilgi kārots un piedomāts mērķis, un tad kāds tev pasaka - "ā, nu, ja, tu taču pirms trim mēnešiem man stāstīji, ka gribi braukt tur, darīt to un dzert šito" - bet tu pats tikmēr vispār nespēj atsaukt lāgā atmiņā šādu sarunu.
Toties es atceros lērums citu lietu. Taču labi, ka var arī pierakstīt.