Protams, ka es neatceros vairs, ko agrāk gribēju stāstīt. Tā ir. Ja neizsdara uzreiz, tad samazinās iespējamība, ka kas vispār tiks izdarīts.
Mana dzimšanas diena bija jauka, Ziemassvētki bija jauki, Jaunais gads bija jauks.
Dzimšanas dienā šoreiz kaut kā jutos tiešām labi un pat īpaša. Apsveikumi no gaidītiem un negaidītiem cilvēkiem piešķīra tādu sajūtu, man šķiet. Nekāda gan lielā svinēšana kā vienmēr nesanāk, jo ir eksāmeni, kontroldarbi, termiņi, Ziemassvētku balles un citi prieki un raizes. Nosvinēju vairākas reizes, jo radi nāca vairākās porcijās, bet bija jauki. Un mierīgi. Mierīgi vispār pēdējā laikā ir atslēgvārds teju pilnīgi visam.
Darba Ziemassvētku balles vietā aizgājām uz ērģeļu koncertu Rīgas Domā. Nenožēloju izvēli.
Ziemassvētku brīvdienas ļoti, ļoti gaidīju, jo pēdējo reizi vairāk par divām brīvām dienām (t.i., nav darbs, nav skola) tiku piedzīvojusi vien jūlijā, kad Barselonā bijām. Ļoooti ātri pagāja šīs dienas. Klases Ziemassvētki bija atkal tradicionālie. Un arī šie Ziemassvētki ar klasi man kaut kā patika vairāk, kā visi iepriekšējie. Tāpat arī bija sarunāts satikties ar Karīnu, kas atbraukusi no UK uz kādām nedēļām. Ja cilvēks var aizmirst, ka viņam paredzēts iet ciemos, un tāpēc neatnāk uz citu arī norunātu tikšanos, tad man liekās, ka es (mēs) neesam tie cilvēki, kurus Karīna alktu satikt. Diemžēl. Pēdējo reizi tā sakarīgi satikāmies 2011.gada vasarā un man tā gribējās atkal! Pagājušo gadu arī tika sajaukti datumi. Laikam tāpēc riktīgi dusmojos. Nemaz nerunājot par to, ka stundu sēdēju svētdienā šotos viena. Bet toties prieks par Lauru, ko satiku. Par viņas divām draudzenēm ne tik liels prieks :D, taču galīgi nav ne vainas, un Zane tomēr ir jauka. Tā kā vakars tomēr bija izvērsies patīkams.
Darbā visas šitās divas pēdējās nedēļas sēdēju konkrētās virsstundās (par kurām nemaksā), un gāju prom ap septiņiem, astoņiem vakarā. Tās ir ~12h darbā. Paralēli mājās imitēju mājasdarba rakstīšanu, kas jānodo līdz Ziemassvētkiem. Nodevu pēc, dabūju 100%, SCORE! Bet tie procenti tikai norāda to, ka pasniedzējs nemaz nelasīja sarakstīto. :D Vēl daži darbi jānodod līdz 10. un 19.janvārim, un tad viss. Darbā vēl paņēmu atvaļinājumu janvāra priekšpēdējā nedēļā, lai varu darīt tikai lietas sev. Bez skolas un bez darba. Jo es taču sapratu, ka nu man tā kā vajadzētu atsākt to ģitāru kustināt un uzaudzētos nagus nogriezt.
Vēl es esmu izsalkusi pēc iepirkšanās! Ne jau tā ļoti, ļoti, bet kādu apģērba gabalu man neizsakāmi prasās iegūt.
Ā. Esmu savā istabā līdz ar Ziemassvētkiem. Lēnām apdzīvoju un iedzīvoju. Pagaidām vēl daļa mantu atrodās dažādās istabās un operatīvi atrast neko īsti nevar, kad vajag.
Vīrs uzdāvināja un iepriecināja mani ar Yann Tiersen biļeti. Iesim! Tagad man arī ļoti gribās viņu iepriecināt ar kaut ko. 30. decembrī strādāju ilgāk atkal un pēc darba satikāmies un pa to puteni aizgājām uz sušī. Viņš atkal mani palutināja.
Jā. Un vēl mums šķiet ir izdomāts šīs vasaras galamērķis ceļojumiņam. Tagad sākam meklēt informāciju un plānot, un sāku jau kļūt viegli sajūsmināta. :)
Mana dzimšanas diena bija jauka, Ziemassvētki bija jauki, Jaunais gads bija jauks.
Dzimšanas dienā šoreiz kaut kā jutos tiešām labi un pat īpaša. Apsveikumi no gaidītiem un negaidītiem cilvēkiem piešķīra tādu sajūtu, man šķiet. Nekāda gan lielā svinēšana kā vienmēr nesanāk, jo ir eksāmeni, kontroldarbi, termiņi, Ziemassvētku balles un citi prieki un raizes. Nosvinēju vairākas reizes, jo radi nāca vairākās porcijās, bet bija jauki. Un mierīgi. Mierīgi vispār pēdējā laikā ir atslēgvārds teju pilnīgi visam.
Darba Ziemassvētku balles vietā aizgājām uz ērģeļu koncertu Rīgas Domā. Nenožēloju izvēli.
Ziemassvētku brīvdienas ļoti, ļoti gaidīju, jo pēdējo reizi vairāk par divām brīvām dienām (t.i., nav darbs, nav skola) tiku piedzīvojusi vien jūlijā, kad Barselonā bijām. Ļoooti ātri pagāja šīs dienas. Klases Ziemassvētki bija atkal tradicionālie. Un arī šie Ziemassvētki ar klasi man kaut kā patika vairāk, kā visi iepriekšējie. Tāpat arī bija sarunāts satikties ar Karīnu, kas atbraukusi no UK uz kādām nedēļām. Ja cilvēks var aizmirst, ka viņam paredzēts iet ciemos, un tāpēc neatnāk uz citu arī norunātu tikšanos, tad man liekās, ka es (mēs) neesam tie cilvēki, kurus Karīna alktu satikt. Diemžēl. Pēdējo reizi tā sakarīgi satikāmies 2011.gada vasarā un man tā gribējās atkal! Pagājušo gadu arī tika sajaukti datumi. Laikam tāpēc riktīgi dusmojos. Nemaz nerunājot par to, ka stundu sēdēju svētdienā šotos viena. Bet toties prieks par Lauru, ko satiku. Par viņas divām draudzenēm ne tik liels prieks :D, taču galīgi nav ne vainas, un Zane tomēr ir jauka. Tā kā vakars tomēr bija izvērsies patīkams.
Darbā visas šitās divas pēdējās nedēļas sēdēju konkrētās virsstundās (par kurām nemaksā), un gāju prom ap septiņiem, astoņiem vakarā. Tās ir ~12h darbā. Paralēli mājās imitēju mājasdarba rakstīšanu, kas jānodo līdz Ziemassvētkiem. Nodevu pēc, dabūju 100%, SCORE! Bet tie procenti tikai norāda to, ka pasniedzējs nemaz nelasīja sarakstīto. :D Vēl daži darbi jānodod līdz 10. un 19.janvārim, un tad viss. Darbā vēl paņēmu atvaļinājumu janvāra priekšpēdējā nedēļā, lai varu darīt tikai lietas sev. Bez skolas un bez darba. Jo es taču sapratu, ka nu man tā kā vajadzētu atsākt to ģitāru kustināt un uzaudzētos nagus nogriezt.
Vēl es esmu izsalkusi pēc iepirkšanās! Ne jau tā ļoti, ļoti, bet kādu apģērba gabalu man neizsakāmi prasās iegūt.
Ā. Esmu savā istabā līdz ar Ziemassvētkiem. Lēnām apdzīvoju un iedzīvoju. Pagaidām vēl daļa mantu atrodās dažādās istabās un operatīvi atrast neko īsti nevar, kad vajag.
Vīrs uzdāvināja un iepriecināja mani ar Yann Tiersen biļeti. Iesim! Tagad man arī ļoti gribās viņu iepriecināt ar kaut ko. 30. decembrī strādāju ilgāk atkal un pēc darba satikāmies un pa to puteni aizgājām uz sušī. Viņš atkal mani palutināja.
Jā. Un vēl mums šķiet ir izdomāts šīs vasaras galamērķis ceļojumiņam. Tagad sākam meklēt informāciju un plānot, un sāku jau kļūt viegli sajūsmināta. :)
piesēst