Tad, kad būs +/- beidzies viss šitas trakums ar negulēšanu, skraidīšanu utt, tad es varētu sarakstīt garu, garu ierakstu par to, kā man iet un pamēģināt atcerēties, kā gāja iepriekš.
Tikai negribējās šeit uztaisīt divu mēnešu klusumu kaut kā.

Šodien bijām ar A&A uz Hobitiem! Murmurmurr! Vispār jau man patika vakars kā tāds, gan cilvēki, gan saturs labs un saistošs.
Tāda sajūta, ka pamazām redzu gaismu tuneļa galā. Tāpēc tam par godu atradu mammas vecāš lokšķēres un sataisīju princešu lokas. Man tiešām pietrūkst tas, ka neveltu laiku visādām meiteņu lietiņām, krēmiem, lokām, bantītēm. Lai kā negribētos to teikt un atzīt, taču liekās, ka tomēr biju palaidusies attiecībā pret sevi. No vasaras sākuma pateicu sev, ka uz darbu ejot vismaz skropstu tuša jāuzliek. Ja nav laiks mājās, tad darbā jāatvēl minūte.
Tagad kaut kā gribās sapucēt sevi par visām negulētajām naktīm un pārējo. Jo ceru, ka daudz vairs nav palicis, un tad mana laime, dzīvesprieks un apmierinātība ar dzīvi ies tikai uz augšu.