Pamazām sāku apjaust tās problēmas, kas rodās, ja strādā vienā darbā ar savu vīrieti. Nekas. Izdzīvosim un noslīpēsim visu. Galu galā kādreiz arī mainīsim darbu, nav jau mūžīgi šitā. Bet man liekās, ka galvenā problēma slēpjās tajā, ka es nepavadu tik daudz laiku ar viņu, kā gribētu un vajadzetu. Un no tā tad arī rodas KAUDZE visādu citādu problēmu, kuras nāk gaismā, un kad cenšos tās saprast, nonāku pēc idejas pie viena un tā paša. Laika ziņā man ir bijis ļoti smags apmēram pēdējais mēnesis, pusotrs.
Tāpēc šonedēļ brīvdienās man deva norādes būt sešos Rīgā un vārdu sakot, aizņēma mani uz vakaru. Man bija čujs, ka iesim uz improvizācijas teātri. Un mans minējums nebija tālu no patiesības - stand up comedy, ko vadīja Gustavo. To viņa jauno vārdu es nespēju atcerēties vēl, jo neesmu saņēmusies izlasīt līdz galam. Mēs abi nebijām bijuši uz šādiem pasākumiem, tikvien kā redzējuši paši no ārzemēm visādus video un raidījumus-šovus. Protams, ka šis viss atšķirās no iepriekš redzētā, protams, ka bija neveiklākas pauzes un joki, par kuriem neviens nesmējās. Taču patika mums. Bija ok, kā es nereti saku. Un kad šorīt ieraudzīju, cik tās biļetes maksāja, sapratu, ka O tomēr mani mīl. :D Nav jau tā, ka es par to īpaši būtu šaubījusies, taču šis bija patīkami.
Pēc stand up aizgājām uz TV24, kur pazīstamā meitene piedalījās Rīgas stila pavēlniekos vai kaut kādā tādā, kur darbojās, kā brīvprātīgā modele. Tur tā viena cita tā gorījās un lūpas tūta turēja visu laiku, ka es to sāku apbrīnot, jo, nē, es tā nevarētu, man būtu krampis sarāvis. Taču TV24 pati par sevi ir tāda... interesanta iestāde. Es biju dzirdējusi, ka viņiem ir studija un apakšā ir bāriņš, kas jau no stāstiem izpelnījās manu "ou kei, interesanti" reakciju. Mēs aizgājām un tur ir tā - lai riktu līdz tai "studijai", ir jāiziet cauri mazajam bāriņam, kas ir pie ieejas. Mazajā bāriņā nebija alus, tikai stiprais alkohols un divi bārmeņi. Mazlietiņ pasēdējām tur, un tad abi ar O divatā aizgājām uz Pasēdēt, izdzērām pa Valmiermuižai, izspēlējām divas partijas cirkus un gājām uz mājām, kur bija priekšā jaunā The 100 sērijas skatīīšanās. Šodien arī līdz kādiem trijiem nočiloju pie viņa, skatoties Divergent un TE! raidījuma sērijas. Divergentam gan es tur komentēju ik pa laikam, jo tas, kā tas čalis cirta to dūdiņu, bija tik paredzami, ka nu, jā, nevarēju atturēties no komentāriem par dibeniem utt..
Tāpēc šonedēļ brīvdienās man deva norādes būt sešos Rīgā un vārdu sakot, aizņēma mani uz vakaru. Man bija čujs, ka iesim uz improvizācijas teātri. Un mans minējums nebija tālu no patiesības - stand up comedy, ko vadīja Gustavo. To viņa jauno vārdu es nespēju atcerēties vēl, jo neesmu saņēmusies izlasīt līdz galam. Mēs abi nebijām bijuši uz šādiem pasākumiem, tikvien kā redzējuši paši no ārzemēm visādus video un raidījumus-šovus. Protams, ka šis viss atšķirās no iepriekš redzētā, protams, ka bija neveiklākas pauzes un joki, par kuriem neviens nesmējās. Taču patika mums. Bija ok, kā es nereti saku. Un kad šorīt ieraudzīju, cik tās biļetes maksāja, sapratu, ka O tomēr mani mīl. :D Nav jau tā, ka es par to īpaši būtu šaubījusies, taču šis bija patīkami.
Pēc stand up aizgājām uz TV24, kur pazīstamā meitene piedalījās Rīgas stila pavēlniekos vai kaut kādā tādā, kur darbojās, kā brīvprātīgā modele. Tur tā viena cita tā gorījās un lūpas tūta turēja visu laiku, ka es to sāku apbrīnot, jo, nē, es tā nevarētu, man būtu krampis sarāvis. Taču TV24 pati par sevi ir tāda... interesanta iestāde. Es biju dzirdējusi, ka viņiem ir studija un apakšā ir bāriņš, kas jau no stāstiem izpelnījās manu "ou kei, interesanti" reakciju. Mēs aizgājām un tur ir tā - lai riktu līdz tai "studijai", ir jāiziet cauri mazajam bāriņam, kas ir pie ieejas. Mazajā bāriņā nebija alus, tikai stiprais alkohols un divi bārmeņi. Mazlietiņ pasēdējām tur, un tad abi ar O divatā aizgājām uz Pasēdēt, izdzērām pa Valmiermuižai, izspēlējām divas partijas cirkus un gājām uz mājām, kur bija priekšā jaunā The 100 sērijas skatīīšanās. Šodien arī līdz kādiem trijiem nočiloju pie viņa, skatoties Divergent un TE! raidījuma sērijas. Divergentam gan es tur komentēju ik pa laikam, jo tas, kā tas čalis cirta to dūdiņu, bija tik paredzami, ka nu, jā, nevarēju atturēties no komentāriem par dibeniem utt..
piesēst