Esmu tik ļoti nogurusi no pēdējās brīvās nedēļas - gribēju paspēt izdarīt visu, ko nebiju paspējusi līdz šim. Taču joprojām ir daļa lietas, kuras tika pārbīdītas uz nenoteiktu laiku.
Taču satiku Aneti, iztīrīju istabu un rīt domājams pārvācos uz brāļa istabu, pasūtīju jaunas brilles, ir jaunās tapetes nopirktas, aiznesu ģitāru uz apkopi, un bijām šodien sēņot uz O laukiem pie viņa vectētiņa un vecmāmiņas. Vecmāmiņa ir tāda valdonīga sieviete, gaužām vienkārša un tieša, kas vectētiņu nosauca par pirdienu, taču skārienjūtīgajam telefonam veltīja epitetu, ka "tad jau labāk [kā parasto], es to ar pirkstu pa dirsu braukājamo ņemu". Tajā mirklī tomēr laikam nedaudz sakaunējās no manis, jo esmu svešs cilvēks un tā kā atvainojās par tiešo valodu. :D Pēc sēņošanas bija tāda sajūta, ka vecmāmiņa domā, ka esmu pilnīga rīdziniece, kas pirmo reizi sēņo. Smieklīgi tas viss bija.
Bet nu jā, tagad ļoti jūtami velk uz miegu - izstaigājušies esam brangi.
Rītdien TL atpakaļ no atvaļinājuma, un mani interesējošais jautājums varētu tikt pavirzīts uz priekšu. :)