Sestdien nonācu "veicpuišu ballītē" Berģos. Man negribējās braukt uz Berģiem, jo nākamajā dienā maratons, kā arī tas, ka domāju, ka viņi visi atkal runās par kādiem izbijušiem notikumiem, laikiem, iespaidiem, cilvēkiem, ka man tur nebūs vietas, kur pieslēgties sarunai. Vēl ceļā uz turieni biju tāds kā bubulis, jo ar O bija domāts darīt pavisam, ko citu, un sapratu, ka maratons nebūs. Taču tajā pašā laikā es zināju, ka O ir jābrauc, un nevar būt cita runa; ka viņam tas ir ļoti svarīgi un es nepiedotu sev, ja es būtu iemesls, kāpēc viņš neaizbrauktu uz sava bērnības/skolas drauga vecpuišu ballīti. Aizbraucot uz turieni es ātri vien pārstāju būt bubulis. :)
Vecpuišu ballīte bija tam pašam, uz kura kāzām iesim pēc divām nedēļām, un tā kā šī bija trešā reize, kad ar līgavaini tiekamies, tad pienākums bija iepazīties, ja reiz eju uz viņa kāzām. Mani sameklēja, nosēdināja viņam uz ceļa it kā viņš būtu Ziemassvētku vecītis, un sākām runāties. Ir ok, čalim tikai grūti - celibāts no Ziemassvētkiem - es tikai neiedomājos paprasīt, vai pēc kāzām viņš atkal tā kā varēs to visu darīt. Interesē man tagad šis jautājums. :D
Parasti man neveidojās dialogs ar dūdām no O bara, jo, ja viņas ir vairāk kā viena, tad neizbēgami viņas apsēžās blakus un aprunā kādas citas dūdas/čalus (kuras es nezinu) un runā vienkārši par saviem dzīves notikumiem, Taču šoreiz neparasti labi sanāca izveidot kontaktu ar manu vārda māsu. Gan jau viņai palika žēl manis, un tāpēc sāka runāties. Daniels tikmēr jau bija nonācis līdz pakāpei, kad visus bučoja un nevarēja pārstāt smaržot meiteņu matus. Klassisks Daniels. :D Un vēl bija tā forši ar Dziļumu. Parunājām atklāti, pateicu, kāds bija mans viens no pirmajiem iespaidiem, kāds radās man par viņu - viņam ļoti patīk runāt par sevi un zīmēšanu. Izrādās, viņš nereti speciāli cenšās ar mani runāt tā, lai ne viss, ko viņš teiktu, būtu man saprotams. Ķip, cenšās likties gudrāks. Pirms tam bija izteikums par to, ka sievietēm tā īsti patiesība nepatīk, taču ar mani esot viltīgi, jo esmu eksakto zinātņu pārstāve, tāpēc es viņam interesējot kā personība. Tas bija jauki, tā atklāti. Mēs trīs arī bijām pēdējie izdzīvojušie un kamēr ar O iekritām gultā atpūsties, Dziļums stiagāja apkārt pa māju, ēda magoņmaizīti, smējās par čali, kurš aizmidzis sēdus, un visu laiku mūs apzināti modināja ienākot istabā ar "Eu, balodīši!".
Uz Berģiem es braucu ne tikai tāpēc, ka O tas bija ļoti svarīgi, bet arī tāpēc, ka tie ir Berģi un apmēram tas pats datums, kas pirms gada. Ir gads pagājis jau.
Uz maratona startu, protams, netiku. Bet labi. Atbraucu mājās, uzdāvināju tētim "Cielaviņu" dzimšanas dienā, un pateicu, ka maratonu neskrēju, jo biju vecpuišu ballītē, un to, ka negribēju vecpuišu ballīti minēt īsziņā, jo tas izsauktu pārāk daudz jautājumus. Paēdu un atlūzu. Pirms stundas pamodos un tagad domāju, ko nu lai dara. Jācenšās būs drīz aiziet vēlreiz gulēt.
Vecpuišu ballīte bija tam pašam, uz kura kāzām iesim pēc divām nedēļām, un tā kā šī bija trešā reize, kad ar līgavaini tiekamies, tad pienākums bija iepazīties, ja reiz eju uz viņa kāzām. Mani sameklēja, nosēdināja viņam uz ceļa it kā viņš būtu Ziemassvētku vecītis, un sākām runāties. Ir ok, čalim tikai grūti - celibāts no Ziemassvētkiem - es tikai neiedomājos paprasīt, vai pēc kāzām viņš atkal tā kā varēs to visu darīt. Interesē man tagad šis jautājums. :D
Parasti man neveidojās dialogs ar dūdām no O bara, jo, ja viņas ir vairāk kā viena, tad neizbēgami viņas apsēžās blakus un aprunā kādas citas dūdas/čalus (kuras es nezinu) un runā vienkārši par saviem dzīves notikumiem, Taču šoreiz neparasti labi sanāca izveidot kontaktu ar manu vārda māsu. Gan jau viņai palika žēl manis, un tāpēc sāka runāties. Daniels tikmēr jau bija nonācis līdz pakāpei, kad visus bučoja un nevarēja pārstāt smaržot meiteņu matus. Klassisks Daniels. :D Un vēl bija tā forši ar Dziļumu. Parunājām atklāti, pateicu, kāds bija mans viens no pirmajiem iespaidiem, kāds radās man par viņu - viņam ļoti patīk runāt par sevi un zīmēšanu. Izrādās, viņš nereti speciāli cenšās ar mani runāt tā, lai ne viss, ko viņš teiktu, būtu man saprotams. Ķip, cenšās likties gudrāks. Pirms tam bija izteikums par to, ka sievietēm tā īsti patiesība nepatīk, taču ar mani esot viltīgi, jo esmu eksakto zinātņu pārstāve, tāpēc es viņam interesējot kā personība. Tas bija jauki, tā atklāti. Mēs trīs arī bijām pēdējie izdzīvojušie un kamēr ar O iekritām gultā atpūsties, Dziļums stiagāja apkārt pa māju, ēda magoņmaizīti, smējās par čali, kurš aizmidzis sēdus, un visu laiku mūs apzināti modināja ienākot istabā ar "Eu, balodīši!".
Uz Berģiem es braucu ne tikai tāpēc, ka O tas bija ļoti svarīgi, bet arī tāpēc, ka tie ir Berģi un apmēram tas pats datums, kas pirms gada. Ir gads pagājis jau.
Uz maratona startu, protams, netiku. Bet labi. Atbraucu mājās, uzdāvināju tētim "Cielaviņu" dzimšanas dienā, un pateicu, ka maratonu neskrēju, jo biju vecpuišu ballītē, un to, ka negribēju vecpuišu ballīti minēt īsziņā, jo tas izsauktu pārāk daudz jautājumus. Paēdu un atlūzu. Pirms stundas pamodos un tagad domāju, ko nu lai dara. Jācenšās būs drīz aiziet vēlreiz gulēt.
piesēst