Ja iepriekš viss garastāvoklis bija līdz ar zemi, jo bija pamats domāt, ka nekas no iecerētā neizdosies, kā plānots, tad dažu stundu laikā radās pārliecība, ka viss notiks un būs. Nebija jau īsti ārkārtīgi svarīgs iemesls kaut ko svinēt, taču man gribējās uz mūsu pirmo oficiālo pusīti sagādāt kādu iepriecinājumu, tāpēc laicīgi aizņēmu viņu vienam vakaram, pasūtīju sušī komplektu, bijām rokkafejnīcā uz pāris aliem, noskatījāmies pirmo sēriju "mūsu" seriālam un vispār vakars pavadīts vairāk vai mazāk, bet divvientulībā. Viņam gan ik pa laikam zvanīja kāds draugs un aicināja, bet viņš pieklājīgi pateica, ka šovakar vakars ar mani. Gan jau otrā galā nočortojās, ka atkal marvellous nozagusi viņiem čomu. Nu, jā, viņam arī viens draugs pirmdien atgriezās no Meksikas, viņš strādā uz kuģiem un ik pa laikam uz kādiem 3-4mēnešiem pazūd. Tagad viņam bija jau nākamā biļete uz Ameriku, bet viņš neaizbrauca. Jo negribēja.
"Mūsu" seriāls ir pēdiņās, jo mēs speciāli meklējām kādu seriālu, ko varētu kopā skatīties, un tā atradām pavisam, pavisam jaunu, kuru tikai tagad sāk rādīt.
Izmācījusies neko neesmu, lieki teikt. Jāiet tagad kaut ko sagrābt un saglābt.
Rīt pēc darba jānoiet gar K Suni, ja paveiksies, tad dabūsim biļetes uz zviedru filmām. Un rīt beidzot jāizprintē pārskaitījumu izraksti, lai var aiznest ienākumu deklarāciju un gaidīt naudiņu ienākam.