Ir pagājis laiks. Daudz laiks. Un nav bijis spēks, vaļas, iedvesmas atskaitīties.
Kopš pēdējā publiskā ieraksta tapšanas sesija ir pabeigta un beigusies, bez parādiem un lielām sāpēm un pāridarījumiem. Praktiski uzreiz pēc sesijas notika darba saliedēšanās pasākums divu ar pusi dienu garumā, Jūrmalā. Gāja visādi. Tā nebija tikai nodzeršanās, vismaz ne man, jo es nelaimīgā kārtā biju iedalīta otrā viesnīcā, kas bija apmēram 10-15min gājiena attālumā no "galvenās" viesnīcas un tātad arī prom no "manējā". Bija cilvēks, kas appludināja istabiņu, kamēr citi klauvē pie durvīm, sakot "Open the door!", kas man beigās sāka likties ļoti smieklīgi, jo atgādināja Harija Potera "Alahamora". Bija cilvēks, kurš bija noskaņojies un ļoti vēlējās atrast ceļu uz to viesnīcu 15min attālumā (un kur pats dzīvoja), taču pēc pārrāpšanās pāri 4 privātmāju žogiem, izjuta neaprakstāmu prieku no jauna ieraudzīt, ka nekur nav ticis un ir atgriezies sākumpunktā. Nākamajā dienā bija saliedēšanās aktivitātes un orientēšanas pasākums. Ļoti patika mana komanda, lai gan nebiju vienā komandā ar savējo. Komandā bija divi dāņi, kanādietis un četri latvieši. Ļoti labi sanāca mums viss, atskaitot tā īstenā mērķa atkošanu. Bet vispār ļoti pozitīva un patīkama laika pavadīšana izdevās. Vakarā - prezentācijas, "balle", kur atkal gāja visādi, un čilošana.
Sākām aizpildīt vasaras plānus un nopirkām biļetes uz... lai nu paliek pagaidām neziņa, kamēr viss nav skaidrāks un nokārtots.
Tad kaut kad pavisam neplānoti biju ar O uz "reperu koncertu" Nabaklab. Tā bija O paziņas albuma vai singla prezentācijas pasākums. Protams, ka visvairāk no tā vakara es izbaudīju alu un to, ka nekur nav jāsteidzās.
Sekoja arī sāpīgs notikums, proti, atvadīšanās no vectētiņa. Ceremonija bija skaista. Taču emocijas manī bija tik ļoti sakāpinātas, ka es fiziski nespēju pateikt tostu, lai gan galvā to nemitīgi atkārtoju, papildināju un laboju. Es ceru, ka man to piedos.
Nopirkām biļetes uz Kings of Leon vasarā, kas ir lielisks papildinājums mūsu vasaras plāniem. Un plāns ir, lai vasara būtu lieliska.
Ā, jā. Manējais nopirka lieeelu televizoru savai "jaunajai",t.i., pagaidām neizremontētajai istabai, un komplektā nāca komplekts ar 3D brillēm, tad nu mēs vēl šo laiku skatījāmies filmas, ar un bez brillēm, kur es nereti atlūzu, garās darba nedēļas dēļ.
Pagājušo piektdienu izlēmu nobastot lekciju, aizdzēros ikmēneša dzeršanā darbā, kur dirselīgā I, kas ir arī no O genga, atzinās, ka es viņai patīkot, un esmu vienīgā, kas patīk no cilvēkiem, ko O ir ievedis šajā bariņā. Beigās gan paprasīju, un bez manis tas ir bijis viens cilvēks, tā kā - tikai 50%. :D I bija arī Berģos, un piektdien man izstāstīja, ka viņa O uztver teju kā brāli un tā kā sargā, taču pēc Berģiem viņa esot O pateikusi, ka, nē, no šīs nevajadzēs sargāt. Drunk talk, taču tāpat jauki. Skrējām pēc sušī, un braucām pie manis, kur visas brīvdienas pavadījām laiskā gaisotnē.
Esam nonākuši līdz šai nedēļai, kurā otrdien nobastoju otro lekciju un aizgāju uz Kaukāza sētu skatīties spēli ar Šveici - nenožēloju. Toties ļoti sāpēja, ka trešdienas spēli ar Kanādu nevarēju redzēt, jo šo lekciju izlaist neuzdrošinājos. Toties O satikās ar Viku Kaukāza sētā, O nopelnīja pa plusiņam Vikas acīs, un sarunāja teju randiņu vasarā. Visu nedēļu ēdu daudz saldumus, jo tā sanāk, un piektdien sapratu, ka hiperglikomija nav tālu.
Biju izlaidumā, un pēc tam pie Jura gājām hokeja pusfinālu un mūsējo bobsleju skatīties, spēlējām duraku čaļu gaumē, kur zaudējuma gadījumā ir minūte jāsēž pret sienu atspiedušamies ar kājām 45 grādu leņķī. Silts moments bija, kad es devos prom uz vilcienu, bet puiši palika pie Jura dzert un čilot. Dziļums, es nezinu kāpēc, ļoti lēni izgāja ar mani cauri tam garajam džeku sveicienam, kur tā un šitā sveicinās. Kamēr Juris teica, lai uzzvanot, kad esmu mājās. Ok. Juris ir tāds jauks, to es zināju, bet Dziļums mani pārsteidza. Klau, es varbūt tomēr viņu acīs neesmu kā apgrūtinājums, un kas velkās līdzi O?
Mūsu sunītim, kuram nu jau ir ~40kg, apritēja gadiņš. Ļoti mīļš suns padevies.
Ed aizgāja atpakaļ mācīties uz turieni, no kurienes tik ļoti bēga. Bet malacis, man prieks, ka viņam viss izdosies.