Dzimšanas diena pagāja jauki. Nekas netika darīts īpaši, jo nākamajā dienā paredzēts eksāmens. Aizvedu O garšīgi paēst uz T.G.I Friday. Viena no jaukākajām lietām bija deviņas, gaišas, skaistas rozes. Tiešām skaisti. Pirms dažām dienām piesēju pie aizkaru stangas kaltēties.
Ziemassvētku balle darbā pagāja labi. Neskatoties uz visu, O tomēr atnāca. Daniels tikmēr jau bija ar sarkanu degunu un principā gatavs. Tagad jāgaida bildes no pasākuma, gan jau kāda būs sanākusi normāla. Gadījos pareizā vietā un laikā un uzradās zāle. Mirklis, kad aptver, ka galds, pie kura diendienā ēd pusdienas, nu ir pārklāts ar cigarešu tabaku, ir interesants. Pus septiņos no rīta tikām gultā. Vēlāk man O stāsta, ka neatcerās, kā gājis uz pieturu un kā no pieturas uz mājām ticis. Tad es sapratu, ka tas, ko es pieturā runāju ar viņu, bija veltīgs pasākums. Lai vai kā, jutos pārsteidzoši labi. Vistrakāk bija pēc Daniela dzimšanas dienas, kad mums darbā bija sapulce un dzeršana pēc tās, kur es salēju sevī iekšā visu, ko vien dabūju, atskaitot Red Label, caur pazīstamajiem sarunāju aizņemties galda futbola bumbiņu uz brīvdienām un devos pievienoties Daniela svinībam. Tad gan bija sūdīgi no rīta. :D
Taču Ziemassvētki šie ir tādi... citādāki. Jūtos ļoti izsmelta un nogurdināta. Mācībām esmu padarījusi pilnīgi neko.
Aizvakar aizbraucām pie opmes, opja uz Rīgu. Tur bija arī mana māsīca, kas no ģimenes ārsta prakses pārgāja uz armiju, uz militārajiem ārstiem. Dabūjusi tagad jau pirmās zvaizgnes un uzplečus, un vispār man ir prieks, ka viņai iet labi. Viņa ir pelnījusi, ņemot vērā cik grūti gāja iepriekš.
Vakar atbrauca O pie manis. Aizgājām līdz rimi nopirkt ko ēdamu, jo šogad mūsu mājās nenotiek tradicionālā izēšanās. Beigās nopirkām klāt jau esošajam vēl litru karstvīna, veselu vistu, pildītu dārzeņiem, un vidējas cenu kategorijas vīnu, ko dāvināju vecākiem kāzu jubilejā (man likās, ka apaļa jubileja. Izrādījās, ka ne tik apaļa), mājās nomizoju kartpueļus, uztaisīju salātus un ļoti skaisti saēdāmies visi.
Taču šodien kaut kas nogāja greizi. Citreiz mēs O viens otru pārprotam, nesaprotam, un tad sanāk neforsi, un šī bija viena no tām reizēm. Es gribu, lai justos labi, cenšos darīt, lai tā būtu, taču viss, kas man sanāk ir feils. Tā sajūta, kad liekās, ka visu uz pasaules daru nepareizi. Visu, visu, visu. Lai kā arī nebūtu, šīs dienas greizības tika salīmeta atkal kopā, atstājot aiz sevis vielu pārdomām.
Mums bija domāts Jauno gadu svinēt Siguldā uz kalna un pēc tam mājiņā, taču pastāv izteikta varbūtība, ka sniegs šogad vairs nebūs. Eh, un es jau paspēju visu decembri sajūsmināties par to svinēšanu.
Ziemassvētku balle darbā pagāja labi. Neskatoties uz visu, O tomēr atnāca. Daniels tikmēr jau bija ar sarkanu degunu un principā gatavs. Tagad jāgaida bildes no pasākuma, gan jau kāda būs sanākusi normāla. Gadījos pareizā vietā un laikā un uzradās zāle. Mirklis, kad aptver, ka galds, pie kura diendienā ēd pusdienas, nu ir pārklāts ar cigarešu tabaku, ir interesants. Pus septiņos no rīta tikām gultā. Vēlāk man O stāsta, ka neatcerās, kā gājis uz pieturu un kā no pieturas uz mājām ticis. Tad es sapratu, ka tas, ko es pieturā runāju ar viņu, bija veltīgs pasākums. Lai vai kā, jutos pārsteidzoši labi. Vistrakāk bija pēc Daniela dzimšanas dienas, kad mums darbā bija sapulce un dzeršana pēc tās, kur es salēju sevī iekšā visu, ko vien dabūju, atskaitot Red Label, caur pazīstamajiem sarunāju aizņemties galda futbola bumbiņu uz brīvdienām un devos pievienoties Daniela svinībam. Tad gan bija sūdīgi no rīta. :D
Taču Ziemassvētki šie ir tādi... citādāki. Jūtos ļoti izsmelta un nogurdināta. Mācībām esmu padarījusi pilnīgi neko.
Aizvakar aizbraucām pie opmes, opja uz Rīgu. Tur bija arī mana māsīca, kas no ģimenes ārsta prakses pārgāja uz armiju, uz militārajiem ārstiem. Dabūjusi tagad jau pirmās zvaizgnes un uzplečus, un vispār man ir prieks, ka viņai iet labi. Viņa ir pelnījusi, ņemot vērā cik grūti gāja iepriekš.
Vakar atbrauca O pie manis. Aizgājām līdz rimi nopirkt ko ēdamu, jo šogad mūsu mājās nenotiek tradicionālā izēšanās. Beigās nopirkām klāt jau esošajam vēl litru karstvīna, veselu vistu, pildītu dārzeņiem, un vidējas cenu kategorijas vīnu, ko dāvināju vecākiem kāzu jubilejā (man likās, ka apaļa jubileja. Izrādījās, ka ne tik apaļa), mājās nomizoju kartpueļus, uztaisīju salātus un ļoti skaisti saēdāmies visi.
Taču šodien kaut kas nogāja greizi. Citreiz mēs O viens otru pārprotam, nesaprotam, un tad sanāk neforsi, un šī bija viena no tām reizēm. Es gribu, lai justos labi, cenšos darīt, lai tā būtu, taču viss, kas man sanāk ir feils. Tā sajūta, kad liekās, ka visu uz pasaules daru nepareizi. Visu, visu, visu. Lai kā arī nebūtu, šīs dienas greizības tika salīmeta atkal kopā, atstājot aiz sevis vielu pārdomām.
Mums bija domāts Jauno gadu svinēt Siguldā uz kalna un pēc tam mājiņā, taču pastāv izteikta varbūtība, ka sniegs šogad vairs nebūs. Eh, un es jau paspēju visu decembri sajūsmināties par to svinēšanu.
piesēst