marvellous
03 November 2013 @ 08:45 pm
Mini atvaļinājums  
Pagājušo ceturtdienu bijām uz Sound Poets koncertu. Koncerts bija tieši tāds, kādu es biju to iedomājusies - mierīgs un noskaņniecisks. Biļetes uz koncertu vispār nopirku tikai un vienīgi Baltās nakts iespaidā, kur viņiem bija tas sešu stundu projekts. Bet šī dziesma TUR, LR ēkā, toreiz izklausījās daudz labāk. Tur bija tāda specifiskāka noskaņa un citas sajūtas. Taču nenožēloju un bija skaisti. Mans līdzgājējs gan pēc tam teica, ka skaņa un akustika bija drausmīga, un pēc tam visu vakaru pakausis esot sāpējis.
Piektdien eksāmens un ieilgusi dzeršana ar kursabiedriem, sestdien ar A nopirkām pa aliņam, un aizklīdām uz AB dambi bērnu laukumā šūpolēs iekrist un parunāties. A ir plāns, ka vajadzētu nokārtot tā, ka viņas A un mans O tiektos viens pēc otra sabiedrības, un tad nu mums pašām nekas nebūtu jādara un mēs abas automātiski tiktos daudz biežāk. Ideja kā māja. Atliek izdomāt realizēšanas plānu.
Visu pagājušo nedēļu uzvedos, kā no ķēdes norāvusies, tā kā vispār ļoti laba nedēļa. Spriežu, ka tas tāpēc, ka uz trim dienām biju paņēmusi atvaļinājumu, lai varētu izdarīt visus skolas darbus (neizdarīju NEKO, toties atpūtos gan). Un un jā. Tāda smaidīga, priecīga, bārstu jokus pa labi, un te pa kreisi. Ir labi. Darbā par O smejās, ka viņš tāds smaidīgs staigā apkārt. :D
Piektdien pēc darba laika beigām gaidīju Danielu un O, kad šie sataisīsies. Daniels pazūd. Ok. Pēc laikam pazūd arī O. Tad atnāk un saka, ka viņi dzer Jagermeister. Aizgāju apskatīties, kas notiek. Rezultātā pati arī dabūju šotiņu un uzaicinnājumu pievienoties Pasēdēt, kur Juris svinēs savu dzimšanas dienu. Aizgāju uz lekciju, kas bija baigais ūdens, un tad jau uz Pasēdēt. Gāju un domāju, ka alu nevaru dzert, jo balss pazudīs, dzeršu melleņu bla bla (kokteilis ar melleņu sīrupu un šnabi), taču aizejot uz vietas automātiski pasūtīju alu. Nekas, vienu jau var. Lai vai kā, pašā vakara noslēgumā man pazuda balss un Jura tētis stāstīja atmiņu stāstus par restaurācijas darbos piedzīvoto.

Man ar O iet tiešām labi. Taču lieta tāda, ka viņš nejūtās droši. Viņš baidās mani pazaudēt. Izrādās viņa iepriekšējā ir bijusi tādas pašas horoskopa zīmes, kā es, kas savā ziņā dod papildus iemeslu būt uzmanīgam. Kad prasu, ko es daru nepareizi, jo tā ir mana vaina, ja ir tādas sajūtas, uz šo jautājumu nevar tikt atbildēts. Arī pati es meklēju atbildi. Meklēju, kā radīt pārliecību, izrādīt vairāk pieķeršanos un to, ka novērtēju viņu.

Ā, piektdien sēdējām - vienā pusē Daniels, otrā pusē O - un viņi kaut kā aizrunājās par ziemu un kalnu, un es esmu tik ļoti sajūsmināta, ka mani ņems līdzi! Jāmeklē rokā "sniega bikses", kā es tās saucu, jo ar džinsām uz kalnu vairs nebraukšu.