Jau septembrī O nāca klajā ar savu ideju uz darbu sākt staigāt pieklājīgi - uzvalkā, vai vismaz kreklā vai žaketē. Es neko daudz neteicu, jo man likās, ka uzvalks viņam varētu izskatīties nedaudz smieklīgi. Tā nu viņš no oktobra algas nopirka uzvalku ikdienai, un, oh, es kļūdījos un izskatās diezgan, diezgan labi. Un zinot manu vēsturi ar uzvalkiem... :D
Labi, viņš nestaigā uzvalkā katru dienu. Bet, nu, jā. Ir labi. Tāpat viņš arī nesen nopirka mēteli, lai ir ar ko uz teātriem iet un pie uzvalka vilkt, tādējādi ar šiem pirkumiem stipri patērējot algu. Smalki, nu, ko lai saka. Es noteikti izskatos viņam smieklīgi blakus šortos, kad ejam no darba uz centru.

Tad vēl man likās, ka O ne sūda nemet nost to pīpēšanu, un ka tajā viņa dzimšanas dienā tā bija tikai runāšana. Es galīgi viņam nesekoju līdzi un neskaitu reizes, cik iet ārā uz balkona; tie tīri bija novērojumi, esot blakus. Taču atlika tā vien nodomāt, līdz viņš nejaušā sarunā izmet, ka šodien tikai vienu reizi no paša rīta bijis uz balkona. Nav slikti. Viss notiek.

Pagājušo sestdienu atbrauca brālis uz nedēļu. Es biju pavisam aizmirsusi, cik garš viņš ir. Es viņam esmu līdz pleciem. Pleciem! Brāļa temats man ir tāds smags temats, bet viss tomēr ir forši. Ļoti maz viņu gan redzēju, bet tas ir daudz vairāk, kā gada laikā sanācis. Tagad lido atpakaļ.

Svētdien ar O bijām Siguldā.



- Nākamo vasaru aizbraukšu kaut kur atpūsties.
- Mm, forši. Es gan nezinu, ko es darīšu un braukšu nākamajā vasarā.
- Es gan zinu.
- ?
- Tu brauksi ar mani.

Viņa plānos ir sakrāt naudu priekš mums abiem. Es protestēju, ka tā nevar. Teica, ka es varu krāt to naudu, kas būs vajadzīga tur uz vietas dzīvošanai. Patlaban ideja ir transformēta līdz apmēram "ja mēs abi nodzīvosim līdz vasarai, tad visu "cūciņu" tāpat liksim kopā". :D

Trešdien es O pielipināju savu slikto noskaņojumu, besi un destruktīvismu. Ja gribat mani uzvilkt, sākat runāt par skolu. Bet, nu, nav dūmu bez uguns. Es joprojām uzskatu, ka viņš pats mani daļēji uzlika uz adatām. Protams, lielākā daļa ir manis pašas nopelns.

Taču šo piektdien beidzot bijām uz kino, uz filmu, kuru pagājušo piektdienu neaizgājām dažādu apstākļu dēļ. Oh, yes, pirms tam paspēju pa 20min izkampt vienu tērvetes pifcīti ar kursabiedriem.
Ko man teikt, man pietrūkst laiks. Gan sev, gan viņam, gan maniem draudziņiem, gan vecākiem. Nejēdzu es atrast visam laiku, jo tas laiks vienkārši ir ļoti, ļoti maz. Turu īkšķus, lai nepazaudētu nevienu.
Sāku skatīties biļetes uz JRT. Vajag taču beidzot aiziet arī tur.