Šis bija ilgākais periods līdz šim, kad nebijām tikušies ar O. Tas, ka redzi darbā pa gabalu, tas neskaitās. Nekāda iešana mājās kopā, nekas. Un tā veselas sešas dienas, tāpēc biju plānojusi, lai tur vai kas, izdarīt mājasdarbu līdz certudienai, lai varu palikt pie O pa nakti.
Ceturtdien praktiski notika tikai viena lekcija, t.i., tiku ātrāk prom. Zvanu O, šis sēž Kaukāza sētā. Aizgāju es arī. Tur viņš ar diviem čomiem sēdēja un dzēra brengulīšus. Man nebija divas domas, ka es arī esmu nopelnījusi sev aliņu. Vai divus. Jāpiebilst vien tas, ka naktī uz ceturtdienu biju gulējusi ~1.5h. Pēc tam man tādai bija jāiet apsveikt O tētis dzimšanas dienā, un jāklausās viņa stāstos. Bet vēl pēc tam es tāda gāju tālāk mācīties un taisīt mājasdarbu. Riktīgi labi gājieni man.
DK ar savu meiteni ir aizbraucis uz Vāciju strādāt, un dara sūdus. Viņš galīgi zaudē savus sakarīguma punktus manās acīs. Viņš ir kā puišelis bez mugurkaula un stājas.
Vakar svinēja O savu dzimšanas dienu. Aizbraucām uz boulingu, bija riktīgi forši, man patika. Bet, nu, pēc tam bija pasākuma otrā daļa ar pasēdēšanu un dzeršanu. Čaļiem piekasījās kaut kādi divi krievi turkebabā, skaidra noteikti nebija neviena no pusēm. Beidzās ar to, ka turkebab čiepa izsauca apsardzi. Bet, nu, jā, viss normāli beidzās, tikai vakara atmosfēra tika iedragāta un O sagruzījās riktīgi.
Tikmēr parunājos ar dažiem viņa draugiem tuviem, un viens no viņiem man pastāstīja, ka O ir sagruzījies tikai tāpēc, ka viņš negribēja, lai es redzu visu to, kas nu tur tajā kebabā darījās. Savukārt mana vārda māsa pastāstīja par to, cik ļoti es O patiku un kā viņš tur raustījies mani aicināt, jo baidījās, ka es atteikšu, un kā viņi tur visi iedrošinājuši viņu saņemties, un tā viņš toreiz uzaicināja mani uz Berģiem.
Sešos no rīta atnācām mājās, un bija mana kārta iedot viņa dāvanu. O man pateica m vārdu, kā es to saucu, taču tad teicu, ka es nevaru pateikt tāpat skaļi viņam atpakaļ, bet viņš to var redzēt citādāk. Un tad es apraudājos. No laimes.
Ā, un O sāk mēģināt atmest pīpēšanu, Daļēji manis dēļ, bet ne tikai. Šis punkts par pīpēšanu tika runāts mūsu plauktu kārtošanas reizē.
Man patika, ka viņš teica, ka viņš nekad nebeigs par mani cīnīties, pat tagad, kad esam kopā.
Jā, ir riktīgi, riktīgi forši. Es neesmu no cilvēkiem, kas baigi daudz izrāda un stāsta otram par to, ko jūt (nu, tieši čalim. Savām čiepām es visu stāstu), bet pateicu viņam, ka meitenes mēdz domāt solīti uz priekšu, sākot attiecības. Tāpat arī es. Un es spēju iedomāties ar viņu arī dzīvošanu kopā un tādas lietas. Man liekās, ka šitas viss būs uz ilgu laiku. Ja ne pat visu laiku.
Nezinu, kā tas sanācis. Tas tiešām ir kā burbulis, kuru ir bail pārdurt.
Šie visi labumi nav tikai pa vakardienu, tie ir krājušies, un nu es vairs nespēju tos nepiefiksēt šeit, kaut gan tās ir lietas, kuras es atcerēšos vienmēr.
Ziniet, ko viņš vēl izdarīja? Viņš, redzot, cik "daudz" es guļu, nopirka man uztura bagātinātāju-vitamīnus. Viņa mamma man ir nopirkusi čības, ar kurām pie viņiem staigāties, lai nesalst kājas.
Ceturtdien praktiski notika tikai viena lekcija, t.i., tiku ātrāk prom. Zvanu O, šis sēž Kaukāza sētā. Aizgāju es arī. Tur viņš ar diviem čomiem sēdēja un dzēra brengulīšus. Man nebija divas domas, ka es arī esmu nopelnījusi sev aliņu. Vai divus. Jāpiebilst vien tas, ka naktī uz ceturtdienu biju gulējusi ~1.5h. Pēc tam man tādai bija jāiet apsveikt O tētis dzimšanas dienā, un jāklausās viņa stāstos. Bet vēl pēc tam es tāda gāju tālāk mācīties un taisīt mājasdarbu. Riktīgi labi gājieni man.
DK ar savu meiteni ir aizbraucis uz Vāciju strādāt, un dara sūdus. Viņš galīgi zaudē savus sakarīguma punktus manās acīs. Viņš ir kā puišelis bez mugurkaula un stājas.
Vakar svinēja O savu dzimšanas dienu. Aizbraucām uz boulingu, bija riktīgi forši, man patika. Bet, nu, pēc tam bija pasākuma otrā daļa ar pasēdēšanu un dzeršanu. Čaļiem piekasījās kaut kādi divi krievi turkebabā, skaidra noteikti nebija neviena no pusēm. Beidzās ar to, ka turkebab čiepa izsauca apsardzi. Bet, nu, jā, viss normāli beidzās, tikai vakara atmosfēra tika iedragāta un O sagruzījās riktīgi.
Tikmēr parunājos ar dažiem viņa draugiem tuviem, un viens no viņiem man pastāstīja, ka O ir sagruzījies tikai tāpēc, ka viņš negribēja, lai es redzu visu to, kas nu tur tajā kebabā darījās. Savukārt mana vārda māsa pastāstīja par to, cik ļoti es O patiku un kā viņš tur raustījies mani aicināt, jo baidījās, ka es atteikšu, un kā viņi tur visi iedrošinājuši viņu saņemties, un tā viņš toreiz uzaicināja mani uz Berģiem.
Sešos no rīta atnācām mājās, un bija mana kārta iedot viņa dāvanu. O man pateica m vārdu, kā es to saucu, taču tad teicu, ka es nevaru pateikt tāpat skaļi viņam atpakaļ, bet viņš to var redzēt citādāk. Un tad es apraudājos. No laimes.
Ā, un O sāk mēģināt atmest pīpēšanu, Daļēji manis dēļ, bet ne tikai. Šis punkts par pīpēšanu tika runāts mūsu plauktu kārtošanas reizē.
Man patika, ka viņš teica, ka viņš nekad nebeigs par mani cīnīties, pat tagad, kad esam kopā.
Jā, ir riktīgi, riktīgi forši. Es neesmu no cilvēkiem, kas baigi daudz izrāda un stāsta otram par to, ko jūt (nu, tieši čalim. Savām čiepām es visu stāstu), bet pateicu viņam, ka meitenes mēdz domāt solīti uz priekšu, sākot attiecības. Tāpat arī es. Un es spēju iedomāties ar viņu arī dzīvošanu kopā un tādas lietas. Man liekās, ka šitas viss būs uz ilgu laiku. Ja ne pat visu laiku.
Nezinu, kā tas sanācis. Tas tiešām ir kā burbulis, kuru ir bail pārdurt.
Šie visi labumi nav tikai pa vakardienu, tie ir krājušies, un nu es vairs nespēju tos nepiefiksēt šeit, kaut gan tās ir lietas, kuras es atcerēšos vienmēr.
Ziniet, ko viņš vēl izdarīja? Viņš, redzot, cik "daudz" es guļu, nopirka man uztura bagātinātāju-vitamīnus. Viņa mamma man ir nopirkusi čības, ar kurām pie viņiem staigāties, lai nesalst kājas.
piesēst