Grūta darba nedēļa bija, jo šī nedēļa bija pirmā un pēdējā pilnā augusta nedēļa, kurā es strādāju visas piecas dienas. Komandējums pastiepa atvaļinājuma sajūtu garāku vēl par veselu nedēļu.
Otrdien ar Kati un V aizgāju uz improvizācijas teātri, kas bija ļoti jauks vakara nobeigums. Redzēju beidzot arī S, kurš izstrādāja joku ar manu telefonu. Tīri labu priekšstatu par sevi viņš atstāja. Tāds patīkams. Tagad turu īkšķus un gaidu, kad viņš sāks uzmākties V. Pagaidām šķiet vēl raustās un noskaidro situāciju tai frontes pusē.
Ceturtdien bija sarunāts ar GŠ satikties uz kādu alu, jo sen neesam tikušies. Izturējos gan aizdomīgi nedaudz, jo nevarēju izdibināt, kāpēc viņš man atrakstījis un kāpēc grib tikties. Nav jau tā, ka vienmēr kaut ko no manis vajadzētu, taču tāpat vien, lai apvaicātos, kā iet, viņš nav rakstījis. Parasti piedāvājis ir kādus pasākumus, stopējienus, utt.. Nu, ko. Parunājām par slimībam. :D
Jā, vēl kas. Viņš laikam tomēr cerēja uz "kaut ko vairāk"; vismaz cik nu es nolasīju viņa gājienus. Man tagad ir O, bet viņš to laikam nezina. Lai vai kā, tomēr bija diezgan jauki parunāties. Parunājām arī mazliet par darbiem.
Piektdien es atlūzu vēl pirms deviņiem vakarā un nespēju vairs piedabūt savas miesas vertikālā stāvoklī. Šī gaidāmā nedēļa būs vēl trakāka, jo sākās skola. Pilnas slodzes darbs, pilna laika klātienes studijas, 17 stundu darba diena kā minimums.
Sestdien bija sarunāts, ka O pēc skolas ņem velosipēdu un brauc pie manis ciemos. Es no rīta jau paziņoju mammai, ka pie manis brauks cilvēks vārdā O, un mēs ņemsim riteņus un pabraukāsimies, un pastaigāsim arī pa slackline. Šī bija pirmā reize, kad mammai minēju O vārdu, un šī bija pirmā reize, kad mamma mani sāka izprašņāt. :) Taču beigās O nebrauca, jo viņam diezgan slikti un vēders sāpēja. Tad nu vakarā es braucu pie viņa, kad O palika labāk, un tālāk braucām uz jūru, skatīties, kā tos uguskurus kurina. Sāka līt un vispār nebija nekas TIK iespaidīgs, kā biju cerējusi. Kad sāka tiešām stipri līt, gājām abi uz pieturu un satikām mašīnā pretī braucošos O draugus, iekāpām iekšā un braucām uz centru, kur nekas nenotika. Piezvanīja Juris un piedāvāja mums ar O iet uz kino, uz nakts seansu. Nebija pat jēga man vaicāt, vai es gribu uz kino. Kopā bijām pieci - mēs divi, Juris ar savu meiteni un Jura tētis.
Juris ir riktīgi foršs. Aizvakar atlidoja no apmācībām Dānijā un rīt beidzot būs pirmā diena, kad darbā būsim visi trīs vienlaicīgi.
Šorīt mēs "atzīmējām" pirmo septembri un nopirkām lielo Lulū picu un gājām uz mājām skatīties Zvaigžņu karus. Es visu laiku baigi komentēju tos dzīvnieciņus smieklīgos. Un tikai šorīt es atcerējos, ka rīt uz skolu, un tāpēc darba laiks man mainās par stundu atpakaļ. Pabrīdināju O, ka noteikti kādu reizi palikšu arī pie viņa pa nakti, kad man apniks braukāt un pārāk ļoti gribēsies gulēt.
Otrdien ar Kati un V aizgāju uz improvizācijas teātri, kas bija ļoti jauks vakara nobeigums. Redzēju beidzot arī S, kurš izstrādāja joku ar manu telefonu. Tīri labu priekšstatu par sevi viņš atstāja. Tāds patīkams. Tagad turu īkšķus un gaidu, kad viņš sāks uzmākties V. Pagaidām šķiet vēl raustās un noskaidro situāciju tai frontes pusē.
Ceturtdien bija sarunāts ar GŠ satikties uz kādu alu, jo sen neesam tikušies. Izturējos gan aizdomīgi nedaudz, jo nevarēju izdibināt, kāpēc viņš man atrakstījis un kāpēc grib tikties. Nav jau tā, ka vienmēr kaut ko no manis vajadzētu, taču tāpat vien, lai apvaicātos, kā iet, viņš nav rakstījis. Parasti piedāvājis ir kādus pasākumus, stopējienus, utt.. Nu, ko. Parunājām par slimībam. :D
Jā, vēl kas. Viņš laikam tomēr cerēja uz "kaut ko vairāk"; vismaz cik nu es nolasīju viņa gājienus. Man tagad ir O, bet viņš to laikam nezina. Lai vai kā, tomēr bija diezgan jauki parunāties. Parunājām arī mazliet par darbiem.
Piektdien es atlūzu vēl pirms deviņiem vakarā un nespēju vairs piedabūt savas miesas vertikālā stāvoklī. Šī gaidāmā nedēļa būs vēl trakāka, jo sākās skola. Pilnas slodzes darbs, pilna laika klātienes studijas, 17 stundu darba diena kā minimums.
Sestdien bija sarunāts, ka O pēc skolas ņem velosipēdu un brauc pie manis ciemos. Es no rīta jau paziņoju mammai, ka pie manis brauks cilvēks vārdā O, un mēs ņemsim riteņus un pabraukāsimies, un pastaigāsim arī pa slackline. Šī bija pirmā reize, kad mammai minēju O vārdu, un šī bija pirmā reize, kad mamma mani sāka izprašņāt. :) Taču beigās O nebrauca, jo viņam diezgan slikti un vēders sāpēja. Tad nu vakarā es braucu pie viņa, kad O palika labāk, un tālāk braucām uz jūru, skatīties, kā tos uguskurus kurina. Sāka līt un vispār nebija nekas TIK iespaidīgs, kā biju cerējusi. Kad sāka tiešām stipri līt, gājām abi uz pieturu un satikām mašīnā pretī braucošos O draugus, iekāpām iekšā un braucām uz centru, kur nekas nenotika. Piezvanīja Juris un piedāvāja mums ar O iet uz kino, uz nakts seansu. Nebija pat jēga man vaicāt, vai es gribu uz kino. Kopā bijām pieci - mēs divi, Juris ar savu meiteni un Jura tētis.
Juris ir riktīgi foršs. Aizvakar atlidoja no apmācībām Dānijā un rīt beidzot būs pirmā diena, kad darbā būsim visi trīs vienlaicīgi.
Šorīt mēs "atzīmējām" pirmo septembri un nopirkām lielo Lulū picu un gājām uz mājām skatīties Zvaigžņu karus. Es visu laiku baigi komentēju tos dzīvnieciņus smieklīgos. Un tikai šorīt es atcerējos, ka rīt uz skolu, un tāpēc darba laiks man mainās par stundu atpakaļ. Pabrīdināju O, ka noteikti kādu reizi palikšu arī pie viņa pa nakti, kad man apniks braukāt un pārāk ļoti gribēsies gulēt.
piesēst