Piektdien vakarā ar O sarakstījāmies. Viņa māsa gribēja, lai braucu pie viņiem uz Ķekavu. Teicu, ka tas sanāks baigi vēlu, kamēr tikšu, jo mati jāmazagā, jāsataisās, kā arī suncītim sūdīgi + pārvietojos ar riteni. Pēc brīža zvana un saka, ka viņi neliekās mierā, ka nav runas par to, ka es pati saviem spēkiem tiktu līdz Ķekavai, jo man atbraukšot pakaļ un savākšot ar visu riteni. Tā nu es nonācu Ķekavā, iepazinos ar viņa māsu un māsas draugu/vīru. Nebija tik traki. Sēdējām dārzā, cepām gaļu, dzērām alu, bērni tikmēr izklaidēja, rādīja priekšnesumus un gatavoja smilšu ēdienus.
Sestdien Rīgas svētku ietvaros nobraukājām ~60km, jo marvellous gribēja dabūt piespraudi par Lielo svētku spēli, kas šogad bija ar velosipēdiem. Šogad gan, kā izrādās, tās metāla piespraudes nedeva, kas lika man uztaisīt skābu ģīmi. Kad bijām pusceļā uz Mežaparku, man zvana un saka, ka esmu tikusi Lielās svētku spēles finālā. Laidu garām tomēr šo iespēju, jo vairāk vēlējos pamētāt šķīvi un pasēdēt pie ūdens, kā neatbildēt pareizi uz nevienu jautājumu un saņemt cepurīti vai pildspalvu par to. Šķīvi es arī netiku pamētāt. Bet to atsvēra komfortablas smiltis un alus.
Ap kādiem deviņiem bijām tikuši atpakaļ centrā. Sēdējām Esplanādē un kopīgi atskatījāmies un likām kopā visas atvaļinājuma dienas, un secinājām, ka bija riktīgi forši un daudz kas sastrādāts.
- Man tava TL teica, ka viņa nevar izturēt, kā I tev visu laiku prasa ko un traucē, un ka vienu dienu aizies un pateiks viņam, lai pārstāj. :D
Lūk, šis man liekās kaut kādā ziņā jauki, taču kaut kādā mērā tas liek man aizdomāties. Būs jāpadomā un jāpavēro.
Pirms paša vilciena satikām Juri ar viņa meiteni, tā kā beigās man bija par diviem uz vilcienu pavadītājiem vairāk. Juris gribēja O satikt, pirms lido prom uz mēnesi uz apmācībam.
Vilciens gan bija tāds kā party vilciens, jo neviens vien pasažieris bija diezgan jautrā prātā.
Bet vispār ir mazliet skumji, jo šitik daudz O, kā pēdējās divās nedēļās, es nezinu vairs kad dabūšu. Teicu viņam, ka piektdien gan jau pie viņa palikšu, jo Rīgā ielidoju pēc desmitiem vakarā. Teica, ka labi, vakariņas uztaisīšot.
Sestdien Rīgas svētku ietvaros nobraukājām ~60km, jo marvellous gribēja dabūt piespraudi par Lielo svētku spēli, kas šogad bija ar velosipēdiem. Šogad gan, kā izrādās, tās metāla piespraudes nedeva, kas lika man uztaisīt skābu ģīmi. Kad bijām pusceļā uz Mežaparku, man zvana un saka, ka esmu tikusi Lielās svētku spēles finālā. Laidu garām tomēr šo iespēju, jo vairāk vēlējos pamētāt šķīvi un pasēdēt pie ūdens, kā neatbildēt pareizi uz nevienu jautājumu un saņemt cepurīti vai pildspalvu par to. Šķīvi es arī netiku pamētāt. Bet to atsvēra komfortablas smiltis un alus.
Ap kādiem deviņiem bijām tikuši atpakaļ centrā. Sēdējām Esplanādē un kopīgi atskatījāmies un likām kopā visas atvaļinājuma dienas, un secinājām, ka bija riktīgi forši un daudz kas sastrādāts.
- Man tava TL teica, ka viņa nevar izturēt, kā I tev visu laiku prasa ko un traucē, un ka vienu dienu aizies un pateiks viņam, lai pārstāj. :D
Lūk, šis man liekās kaut kādā ziņā jauki, taču kaut kādā mērā tas liek man aizdomāties. Būs jāpadomā un jāpavēro.
Pirms paša vilciena satikām Juri ar viņa meiteni, tā kā beigās man bija par diviem uz vilcienu pavadītājiem vairāk. Juris gribēja O satikt, pirms lido prom uz mēnesi uz apmācībam.
Vilciens gan bija tāds kā party vilciens, jo neviens vien pasažieris bija diezgan jautrā prātā.
Bet vispār ir mazliet skumji, jo šitik daudz O, kā pēdējās divās nedēļās, es nezinu vairs kad dabūšu. Teicu viņam, ka piektdien gan jau pie viņa palikšu, jo Rīgā ielidoju pēc desmitiem vakarā. Teica, ka labi, vakariņas uztaisīšot.
piesēst