Ja neskaita šo, tad pēdējās četras dienas tika pavadītas ar O, un tagad ir sācies atvaļinājums, un jāizdomā, ko darīt. Šķiet, ka vasaras sākumā mūsu kaldinātais plāns tiek pārcelts uz citu reizi, jo... švaki kaldinājām. Bija tomēr pietiekoši daudz citas lietas abiem jādara. Bet nu, varbūt kaut kas līdzīgs sanāks.
Ceturtdien paliku pie viņa pa nakti - tas par to, ka trešdien noraustījos. Uz darbu beidzot piegādāja manu datoru, kuru biju ar O sarunājusi, ka viņš sainstalēs visu uz divām partīcijām, lai man nav jāiet pie kaimiņa ar lūgumu un desmit latiem. Tad nu nesu pie viņa. O tagad beidzās darbs stundu ātrāk, kā man, turklāt tajā dienā viņš gāja prom vēl ātrāk, jo devās piereģistrēties skolā. Nesu braši to kasti, bet pēc neilga laika paliek diezgan smagi, un kolēģis I piedāvāja palīdzēt. Viņš gribēja pat braukt ar mani līdz centram. Ar visādiem argumentiem izdevās atrunāt, jo, nu, viņam vismaz pagaidām nebūtu jāzina, ka nebraucu uz savām mājām. Sanāca viss ļoti skaisti, O tieši no zāles nāca un man nebija ilgi jāgaida.
Aizgājām vakarā uz Kaukāza sētu, satikām KĶ, kas pretējā ielas pusē Gaujā sēdēja. Vēlāk garāmejot atnāca O citi pazīstamie uz vienu brengulīti. Gājām mājās, kur O mamma kārtoja kaut kādas mantas un rādīja man ceļojumu brošūras par ornitologu takām, airēšanās maršrutiem un visādām tādām lietām. Es tikai centos izlikties maksimāli normāla, neelpot un nesmirdēt. Pēc pāris dienām O man teica, ka viņam ar mammu atvaļinājumā būs jābrauc uz to ekskursiju pa vienu no tām takām. :D
Tā kā O teica, ka viņam no Klang'a sāp sāns (nezinu, nieres, aknas, kaut kas tāds. Vārdu sakot, sāp iekšējie orgāni), teicu, ka varbūt prātīgāk būtu nebraukt uz LabaDaba. Tad nu piektdien šis teikums bija tik tālu "apaudzis", ka gandrīz nekur neaizbraucām, jo O likās, ka negribu, lai viņš brauc, kamēr man likās, ka viņš tā īsti un ļoti tur nemaz negrib braukt, un brauc tāpēc, lai neuzmestu mani. Tas aizgāja līdz tādam smieklīgumam, ka nevarēju vairs būt nopietna un sāku smieties un prasīt, ko mēs darām un kā līdz tam nonācām.
Lai kā arī nebūtu, ar pēdējo vilcienu aizbraucām uz Siguldu, tālāk Ratniekiem, un viss pa skaisto. Iepriekš tika veikts uzstādījums par mierīgu festivālošanu un čillošanu, un tā arī bija. Aizbraucām tur ārkārtīgi izbadējušusies, ar ļoti maz ēdienu un vienu grādīgā pudeli somā. Noturējām ļoti romantisku pikniku teltī, padzērām šķidrumu, kādu brīdi skatījāmies debesīs uz Piena ceļu un centāmies atcerēties un nosaukt visus retos sev zināmos zvaigznājus.
Otrajā dienā bija virves jeb slackline, dzejas slams, perkusijas ar daudz, daudz sitamajiem instrumentiem un "melnajiem". Visu laiku salīdzināju viņu melnumu pakāpes un nokrāsas. Pret rītu jau sāka notikt ar vien lielāks random, piemēram, Cookie Monster, čalis, kurš O ļoti kaut ko stāstīja (ar nokrišņiem), iedeva savu telefona nr, bet beigās izrādījās, ka neviens - ne es, ne O - praktiski nedzirdēja un nesaprata, ko viņš grib. Tad cits čalis, kuram O bija uguni iedevis iepriekš, atnesa bulciņas un teica, lai cienājamies. Tad ap kādiem astoņiem rītā O satika savu paziņu, kuram bija zālīte. Gājām peldēties uz baseinu, tad veikalu pēc saldējuma un šūpoties. Gulēt aizgājām pēc vienpadsmitiem rītā. Protams, ka pamodos no tā, ka ir pārāk karsti. Nokavējām pēdējo autobusu uz Siguldu, ar ko tad arī sākās daļa no piedzīvojuma. Bija jāiet ar kājām ~12km pa svelmi un grants ceļu, putekļiem un ar mugursomām. Veicu visādus maršruta uzlabošanas veidus pa kartupeļu laukiem, un smējos un teicu O, ka ja nonāksim galā viens otram vēl nepieriebušies un turpināsim runāt, tas būs pārsteidzoši. Long story short, pa ceļam O pazaudēja savu kreklu, mūs pie sevis mašīnas aizmugurē-bagāžniekā paņēma kāds pāris un aizvedas līdz pirmajiem policistiem, kas sagaidīja pie Siguldas robežas. Tikuši līdz centram, izkonkurējām mazos bērnus un metāmies virsū strūklakai. Lieki teikt, ka tas bija kaut kas lielisks!
Kopumā - ļoti mierīgi un man patika gan festivāls, gan kompānija.
Ceturtdien paliku pie viņa pa nakti - tas par to, ka trešdien noraustījos. Uz darbu beidzot piegādāja manu datoru, kuru biju ar O sarunājusi, ka viņš sainstalēs visu uz divām partīcijām, lai man nav jāiet pie kaimiņa ar lūgumu un desmit latiem. Tad nu nesu pie viņa. O tagad beidzās darbs stundu ātrāk, kā man, turklāt tajā dienā viņš gāja prom vēl ātrāk, jo devās piereģistrēties skolā. Nesu braši to kasti, bet pēc neilga laika paliek diezgan smagi, un kolēģis I piedāvāja palīdzēt. Viņš gribēja pat braukt ar mani līdz centram. Ar visādiem argumentiem izdevās atrunāt, jo, nu, viņam vismaz pagaidām nebūtu jāzina, ka nebraucu uz savām mājām. Sanāca viss ļoti skaisti, O tieši no zāles nāca un man nebija ilgi jāgaida.
Aizgājām vakarā uz Kaukāza sētu, satikām KĶ, kas pretējā ielas pusē Gaujā sēdēja. Vēlāk garāmejot atnāca O citi pazīstamie uz vienu brengulīti. Gājām mājās, kur O mamma kārtoja kaut kādas mantas un rādīja man ceļojumu brošūras par ornitologu takām, airēšanās maršrutiem un visādām tādām lietām. Es tikai centos izlikties maksimāli normāla, neelpot un nesmirdēt. Pēc pāris dienām O man teica, ka viņam ar mammu atvaļinājumā būs jābrauc uz to ekskursiju pa vienu no tām takām. :D
Tā kā O teica, ka viņam no Klang'a sāp sāns (nezinu, nieres, aknas, kaut kas tāds. Vārdu sakot, sāp iekšējie orgāni), teicu, ka varbūt prātīgāk būtu nebraukt uz LabaDaba. Tad nu piektdien šis teikums bija tik tālu "apaudzis", ka gandrīz nekur neaizbraucām, jo O likās, ka negribu, lai viņš brauc, kamēr man likās, ka viņš tā īsti un ļoti tur nemaz negrib braukt, un brauc tāpēc, lai neuzmestu mani. Tas aizgāja līdz tādam smieklīgumam, ka nevarēju vairs būt nopietna un sāku smieties un prasīt, ko mēs darām un kā līdz tam nonācām.
Lai kā arī nebūtu, ar pēdējo vilcienu aizbraucām uz Siguldu, tālāk Ratniekiem, un viss pa skaisto. Iepriekš tika veikts uzstādījums par mierīgu festivālošanu un čillošanu, un tā arī bija. Aizbraucām tur ārkārtīgi izbadējušusies, ar ļoti maz ēdienu un vienu grādīgā pudeli somā. Noturējām ļoti romantisku pikniku teltī, padzērām šķidrumu, kādu brīdi skatījāmies debesīs uz Piena ceļu un centāmies atcerēties un nosaukt visus retos sev zināmos zvaigznājus.
Otrajā dienā bija virves jeb slackline, dzejas slams, perkusijas ar daudz, daudz sitamajiem instrumentiem un "melnajiem". Visu laiku salīdzināju viņu melnumu pakāpes un nokrāsas. Pret rītu jau sāka notikt ar vien lielāks random, piemēram, Cookie Monster, čalis, kurš O ļoti kaut ko stāstīja (ar nokrišņiem), iedeva savu telefona nr, bet beigās izrādījās, ka neviens - ne es, ne O - praktiski nedzirdēja un nesaprata, ko viņš grib. Tad cits čalis, kuram O bija uguni iedevis iepriekš, atnesa bulciņas un teica, lai cienājamies. Tad ap kādiem astoņiem rītā O satika savu paziņu, kuram bija zālīte. Gājām peldēties uz baseinu, tad veikalu pēc saldējuma un šūpoties. Gulēt aizgājām pēc vienpadsmitiem rītā. Protams, ka pamodos no tā, ka ir pārāk karsti. Nokavējām pēdējo autobusu uz Siguldu, ar ko tad arī sākās daļa no piedzīvojuma. Bija jāiet ar kājām ~12km pa svelmi un grants ceļu, putekļiem un ar mugursomām. Veicu visādus maršruta uzlabošanas veidus pa kartupeļu laukiem, un smējos un teicu O, ka ja nonāksim galā viens otram vēl nepieriebušies un turpināsim runāt, tas būs pārsteidzoši. Long story short, pa ceļam O pazaudēja savu kreklu, mūs pie sevis mašīnas aizmugurē-bagāžniekā paņēma kāds pāris un aizvedas līdz pirmajiem policistiem, kas sagaidīja pie Siguldas robežas. Tikuši līdz centram, izkonkurējām mazos bērnus un metāmies virsū strūklakai. Lieki teikt, ka tas bija kaut kas lielisks!
Kopumā - ļoti mierīgi un man patika gan festivāls, gan kompānija.
piesēst