Man ļoti patīk šāds vasaras atzīmēšanas sākums. Tāds ar apgriezieniem.
Pēc bd aizstāvēšanas A.Buiķis uzaicināja iet uz izpilddirektora Neimaņa telpām un kopā ar viņiem iedzert šampanieti. Pirmo reizi mūžā man šampanieša glāzi padeva kāds pasniedzējs. Ļoti dīvainas sajūtas pārņem tajā brīdī. Vēlāk ar Ed, Ilzi, Līvu aizgājām pieēsties uz Lidiņu, un pēc medalus, kurš gan tur nebija. Vakarā braucām atpakaļ ballēties.
Sestdien no rīta ar kolēģiem braucām uz jūru. O bija tieši tāds pats, kā es, t.i., visu nakti nostaigājis apkārt un ar kolas bundžiņu/ūdeni rokās. Pa diviem neaizsvīdinājām logus. Ceļš līdz Vecāķiem ilga divas stundas, pabraukājāmies mazliet ne tur. Jūrā jau gaidīja vēl Daniels un Madara, un viņu bariņš. Principā skaitliskā vairākumā bija bariņš, nevis kolēģi. Puiši spēlēja volejbolu un izlēma par katru reizi, kad bumba tiek aizsista garām, vainīgais taisa 5 atspiešanās. Es galīgi nesūdzējos par šādu pavērsienu. Sēdēju smiltiņās, dzēru alu, skatījos un smaidīju.
Oh, yes. I un kas tur vēl ik pa laikam zvanīja DK un prasīja, vai viņš būs. DK esot Berģos. Un Berģos ir Madaras māsa. Daniels beigās izmeta, ka, nu, viņi tagad kopā ir? Madara viņu nokaunināja, sakot, ka tā nevajadzēja teikt, ka tā ir viņu pašu darīšana, kad un kam darīt ko zināmu. Tad nu, jā, šis bija tāds ļoti interesants "sīkums", kas man lika justies daudz labāk. Respektīvi, ja iepriekš pārdzīvoju par to, ko nu es te daru, tā un šitā, ka nav skaisti, labi, utt, tad tagad es redzu, ka citi dara VĒL neskaistāk. Šis jaunums patiesībā daudz ko palīdzēja izskaidrot. Piemēram, kāpēc pēdējā laikā DK tāds pilnīgi teju ignorējošs palicis. Nu, ne ignorējošs, bet tāds kā prom, distancējies. Noteikti dara to tīšām, lai tagad, kad mans bakalaurs beidzies un būtu jābūt tai sarunai iesaldēšanas sakarā, nebūtu nekādas nepieciešamības šādu sarunu rīkot. Bet man tik un tā gribās kaut kādu noslēgumu, man gribās pateikt, ka tas, ko teicu iepriekš par tiem soulmates, ka tas nebija tāpat vien, bet gan saku to, ko domāju, un ko viņš tagad vispār dara? Jāizdomā drīzumā, vai ir nepieciešams to pateikt, vai arī būs labi ar visa paturēšanu pie sevis.
Atbraucot atpakaļ no jūras uz Rīgu, saku, ka, nu, man liekās ir jāiet uz Problēmām. Tas gan beidzās ar to, ka I palika mājās skatīties filmas, kamēr ar O un viņa draugu aizgājām pēc pāris aliņiem un gājām uz kaut kādu pagalmu pie viņa citiem draugiem hokejistiem spēlēt novusu. Tad šis hokejistu bariņš izdomāja, ka jāiet tālāk uz Vecrīgu. Man liekās, ka kaut kādā mirklī man aizgāja ciet, kas nav nekas pārsteidzošs, ņemot vērā visus apstākļus. Šķiet, neko nesastrādāju traku. Jācer, ka vēlāk pēkšņi kaut ko neatcerēšos. Lai vai kā, O teju sakasījās ar kaut kādu čali, aizstāvot savus principus un cīnoties par savu pledu, kuru bija tas otrs galdiņš no mums savācis. Nu, riktīgi uzvilcies, cepās čalis. Teicu, jāiet dejot, lai nomierinās. Saku viņam, lai skatās, līdz ko es sākšu dejot, tas ir tikai laika jautājums, kad uz deju plača neviens cits vairs nebūs. No rīta par šito pasmējās, jo tā tiešām arī bija.
O teica, ka šovasar abi noteikti aizbrauksim uz kādu festivālu. Tad redzēs.
Pēc bd aizstāvēšanas A.Buiķis uzaicināja iet uz izpilddirektora Neimaņa telpām un kopā ar viņiem iedzert šampanieti. Pirmo reizi mūžā man šampanieša glāzi padeva kāds pasniedzējs. Ļoti dīvainas sajūtas pārņem tajā brīdī. Vēlāk ar Ed, Ilzi, Līvu aizgājām pieēsties uz Lidiņu, un pēc medalus, kurš gan tur nebija. Vakarā braucām atpakaļ ballēties.
Sestdien no rīta ar kolēģiem braucām uz jūru. O bija tieši tāds pats, kā es, t.i., visu nakti nostaigājis apkārt un ar kolas bundžiņu/ūdeni rokās. Pa diviem neaizsvīdinājām logus. Ceļš līdz Vecāķiem ilga divas stundas, pabraukājāmies mazliet ne tur. Jūrā jau gaidīja vēl Daniels un Madara, un viņu bariņš. Principā skaitliskā vairākumā bija bariņš, nevis kolēģi. Puiši spēlēja volejbolu un izlēma par katru reizi, kad bumba tiek aizsista garām, vainīgais taisa 5 atspiešanās. Es galīgi nesūdzējos par šādu pavērsienu. Sēdēju smiltiņās, dzēru alu, skatījos un smaidīju.
Oh, yes. I un kas tur vēl ik pa laikam zvanīja DK un prasīja, vai viņš būs. DK esot Berģos. Un Berģos ir Madaras māsa. Daniels beigās izmeta, ka, nu, viņi tagad kopā ir? Madara viņu nokaunināja, sakot, ka tā nevajadzēja teikt, ka tā ir viņu pašu darīšana, kad un kam darīt ko zināmu. Tad nu, jā, šis bija tāds ļoti interesants "sīkums", kas man lika justies daudz labāk. Respektīvi, ja iepriekš pārdzīvoju par to, ko nu es te daru, tā un šitā, ka nav skaisti, labi, utt, tad tagad es redzu, ka citi dara VĒL neskaistāk. Šis jaunums patiesībā daudz ko palīdzēja izskaidrot. Piemēram, kāpēc pēdējā laikā DK tāds pilnīgi teju ignorējošs palicis. Nu, ne ignorējošs, bet tāds kā prom, distancējies. Noteikti dara to tīšām, lai tagad, kad mans bakalaurs beidzies un būtu jābūt tai sarunai iesaldēšanas sakarā, nebūtu nekādas nepieciešamības šādu sarunu rīkot. Bet man tik un tā gribās kaut kādu noslēgumu, man gribās pateikt, ka tas, ko teicu iepriekš par tiem soulmates, ka tas nebija tāpat vien, bet gan saku to, ko domāju, un ko viņš tagad vispār dara? Jāizdomā drīzumā, vai ir nepieciešams to pateikt, vai arī būs labi ar visa paturēšanu pie sevis.
Atbraucot atpakaļ no jūras uz Rīgu, saku, ka, nu, man liekās ir jāiet uz Problēmām. Tas gan beidzās ar to, ka I palika mājās skatīties filmas, kamēr ar O un viņa draugu aizgājām pēc pāris aliņiem un gājām uz kaut kādu pagalmu pie viņa citiem draugiem hokejistiem spēlēt novusu. Tad šis hokejistu bariņš izdomāja, ka jāiet tālāk uz Vecrīgu. Man liekās, ka kaut kādā mirklī man aizgāja ciet, kas nav nekas pārsteidzošs, ņemot vērā visus apstākļus. Šķiet, neko nesastrādāju traku. Jācer, ka vēlāk pēkšņi kaut ko neatcerēšos. Lai vai kā, O teju sakasījās ar kaut kādu čali, aizstāvot savus principus un cīnoties par savu pledu, kuru bija tas otrs galdiņš no mums savācis. Nu, riktīgi uzvilcies, cepās čalis. Teicu, jāiet dejot, lai nomierinās. Saku viņam, lai skatās, līdz ko es sākšu dejot, tas ir tikai laika jautājums, kad uz deju plača neviens cits vairs nebūs. No rīta par šito pasmējās, jo tā tiešām arī bija.
O teica, ka šovasar abi noteikti aizbrauksim uz kādu festivālu. Tad redzēs.
piesēst