Dzeru 4.7% Fizz melleņu limonādi un dzīve šķiet ar katru mirkli (malku?) patīkamāka. Negribās tā skaļi teikt, bet, ak, alkohol, kā tu man pietrūki! Laikam iestājās maziņš, maziņš atslābumiņš. Ir pārāk bail ņemt rokās bd un pārlasīt, jo nebūtu spēks kaut ko tagad labot. Tā nu sēžu, dzeru, runājos un aizdomājos par to, ka pēdējos sapņos man kaut kā, nē, nevis nerātni, bet tieši visādi pazīstami cilvēki rādās. Nu, ok, ok. Čaļi. Piemēram, vienu reizi ar I bēgām no kaut kādām briesmām un rāpāmies pāri sētai, citreiz bija arī DK, un E, par kuru man tajā sapnī vēl bija tādas... neizskaidrojamas sajūtas. Zemapziņa, you bitch.
Ā, un tie čaļi darbā laikam tiešām saderējuši or smth. Tur nav kaut kas tīrs, ka viņi visi tādi aizdomīgi liekās.
Skan Radiohead pārmijus ar XX un Toms Jorke kratās, paliek silti un labi, un nāk šaušalīga atskārsme par to, ka rīt uz darbu. Mans bd atvaļinājums ir beidzies. Neteikšu, ka bija baigi jautri.
Kad man beigsies bakalaurs, es jūs visus nomīlēšu līdz zemei!