Ir astoņi no rīta, un esmu augšā pilnīgi modra jeb, citiem vārdiem sakot, man nostrādāja drošinātāji un es fiziski vairs nespēju piecelties. T.i., bieži lieku modinātāju un kādā 20-90min, ko pagulēt, tad ceļos un daru nepieciešamo. Pēdējās trīs dienas notiek šādi: atnāku no darba, uzlieku modinātāju, labākajā gadījumā pamostos ap pusnakti un varbūt pat saņemos kaut ko darīt. Mans bdarbs ir krietni cietis šīs nedēļas laikā. Taču kā tētis man teica - labāk, lai tie drošinātāji nostrādā, citādāk būtu vēl sliktāks variants. Nogulēju gandrīz 12 stundas.
Nu, ja. Tātad. Atskats par izgājušām dienām.
Pirmdien visu dienu bija apmācība atsevišķi izlasītai publikai no darba. Tā kā kolēģe, t.i., otra ISME, principā vai nu paniski baidās vai vienkārši baidās runāt, tās prezentācijas, kas nu bija, stāstīju es. Ok. Tas man tikai nāk kā plusiņš, es to apzinos.
Otrdiena. Otrdien man bija sajūta, ka kaut kas ir salūzis. Nu, tas par DK. Turpināju darīt visu tāpat, kā ierasts, bet dienas beigās palika kaut kā... skumji.
Trešdiena. Pirmā lieta, ko no rīta kolēģis I, t.i., Ingus, pasaka - "Beidzot saņēmos pateikt Team Leader, ka eju prom no darba". Viņš to marinē jau kopš aprīļa, tādēļ cerēju, ka pārdomās un viss jau aizmirsts. Saka, ka nekas jau nemainīšoties, tāpat ballēšot kopā ar mums. Skaidri zināms, ka mainītos diezgan daudzas lietas. Bet saprotu arī viņu. Teica, lai es nekad neizsakot tik muļķīgus ultimātus - vai nu pielikums pie algas, vai arī eju prom. Pēc šī izteikuma sapratu, ka viņš tomēr nožēlo savu soli.
Ceturtdiena. Pats rīts darbā bija ļoti tāds, ka gaisā var just piektdienas tuvumu un viens pēc otra gāza savas krūzes uz galdiem. Norunāju pirmo prezentāciju darbā saviem komandas kolēģiem, pierunāju arī otru ismi runāt. Samērā veiksmīgi. I teica, ka bijušas pārrunas ar team leader, viņam piedāvātas dažas lietas, un domājot varbūt palikt šeit. Es zināju, ka viņam toreiz bija škrobīte, kad par ismi ielika mani, nevis viņu. Viņam nemaz tik daudz nevajag to naudu pie algas, dotiet viņam tikai titulu. :) Tikai nelāgi tas, ka būsim tādas kā dažādās apakškomandiņās un nestrādāsim ar tiem pašiem uzdevumiem un nebūsim vairs tiešie kolēģi.
Ap šo laiku ar DK sajūta par kaut kā salūšanu, ir pazudusi. Ļoti labi.
Čaļi stāstīja DK, kā gājām peldēties, un viņi redzējuši meitenes, sākuši ģērbties nost, sametuši mantas virsū viņu mantām, kad meitenes esot pateikušas - nu, mēs tā kā dosimies prom -, un puiši sapratuši, ka tās nav viņu meitenes.
Vakarā gāju pie bdarba vadītāja, lai pateiktu, ka es nesaprotu, kas man jādara praktiskajā daļā. Diezgan labs brīdis, kad to pateikt, 2 nedēļas pirms iesniegšanas.
Piektdiena. I paliek. Piekodināja tikai nevienam neteikt, pats pirmdien vai otrdien pateikšot. Prasīju, kurš tad zina? Tieši esot pateicis tikai mūsu team leader un team manager. Un man. Bet ar I tā dīvaini. Viņš šonedēļ kaut kā baigi runājās, nu, ne tikai par darba lietām, divreiz ir pagaidījis mani, lai ietu reizē uz pieturu. Ir iemesls uztraukties vai man ir paranoja?
Pirmo reizi O darbā atrakstīja, teica, ka viņam ir ielūgumi uz koncertu, ka noteikti man vajadzēšot atslābināties no bdarba rakstīšanas, un vai negribot atnākt. Lielā ģilde. Tā solīdi man liekās būs.
Ā. Vēl darbā tiek iesākts kaut kas līdzīgs tam, kas notiek The Office starp Džimu un Dvaitu. Nu, tikai es tur pa vidu vēl maisos un dodu padomus abām pusēm un priecājos par rezultātiem, kā arī mūsu čaļi viens otram neriebjās. :D Tādi veselīgi joki, kas riktīgi uzlabo piektdienas sajūtu.
Nu, ja. Tātad. Atskats par izgājušām dienām.
Pirmdien visu dienu bija apmācība atsevišķi izlasītai publikai no darba. Tā kā kolēģe, t.i., otra ISME, principā vai nu paniski baidās vai vienkārši baidās runāt, tās prezentācijas, kas nu bija, stāstīju es. Ok. Tas man tikai nāk kā plusiņš, es to apzinos.
Otrdiena. Otrdien man bija sajūta, ka kaut kas ir salūzis. Nu, tas par DK. Turpināju darīt visu tāpat, kā ierasts, bet dienas beigās palika kaut kā... skumji.
Trešdiena. Pirmā lieta, ko no rīta kolēģis I, t.i., Ingus, pasaka - "Beidzot saņēmos pateikt Team Leader, ka eju prom no darba". Viņš to marinē jau kopš aprīļa, tādēļ cerēju, ka pārdomās un viss jau aizmirsts. Saka, ka nekas jau nemainīšoties, tāpat ballēšot kopā ar mums. Skaidri zināms, ka mainītos diezgan daudzas lietas. Bet saprotu arī viņu. Teica, lai es nekad neizsakot tik muļķīgus ultimātus - vai nu pielikums pie algas, vai arī eju prom. Pēc šī izteikuma sapratu, ka viņš tomēr nožēlo savu soli.
Ceturtdiena. Pats rīts darbā bija ļoti tāds, ka gaisā var just piektdienas tuvumu un viens pēc otra gāza savas krūzes uz galdiem. Norunāju pirmo prezentāciju darbā saviem komandas kolēģiem, pierunāju arī otru ismi runāt. Samērā veiksmīgi. I teica, ka bijušas pārrunas ar team leader, viņam piedāvātas dažas lietas, un domājot varbūt palikt šeit. Es zināju, ka viņam toreiz bija škrobīte, kad par ismi ielika mani, nevis viņu. Viņam nemaz tik daudz nevajag to naudu pie algas, dotiet viņam tikai titulu. :) Tikai nelāgi tas, ka būsim tādas kā dažādās apakškomandiņās un nestrādāsim ar tiem pašiem uzdevumiem un nebūsim vairs tiešie kolēģi.
Ap šo laiku ar DK sajūta par kaut kā salūšanu, ir pazudusi. Ļoti labi.
Čaļi stāstīja DK, kā gājām peldēties, un viņi redzējuši meitenes, sākuši ģērbties nost, sametuši mantas virsū viņu mantām, kad meitenes esot pateikušas - nu, mēs tā kā dosimies prom -, un puiši sapratuši, ka tās nav viņu meitenes.
Vakarā gāju pie bdarba vadītāja, lai pateiktu, ka es nesaprotu, kas man jādara praktiskajā daļā. Diezgan labs brīdis, kad to pateikt, 2 nedēļas pirms iesniegšanas.
Piektdiena. I paliek. Piekodināja tikai nevienam neteikt, pats pirmdien vai otrdien pateikšot. Prasīju, kurš tad zina? Tieši esot pateicis tikai mūsu team leader un team manager. Un man. Bet ar I tā dīvaini. Viņš šonedēļ kaut kā baigi runājās, nu, ne tikai par darba lietām, divreiz ir pagaidījis mani, lai ietu reizē uz pieturu. Ir iemesls uztraukties vai man ir paranoja?
Pirmo reizi O darbā atrakstīja, teica, ka viņam ir ielūgumi uz koncertu, ka noteikti man vajadzēšot atslābināties no bdarba rakstīšanas, un vai negribot atnākt. Lielā ģilde. Tā solīdi man liekās būs.
Ā. Vēl darbā tiek iesākts kaut kas līdzīgs tam, kas notiek The Office starp Džimu un Dvaitu. Nu, tikai es tur pa vidu vēl maisos un dodu padomus abām pusēm un priecājos par rezultātiem, kā arī mūsu čaļi viens otram neriebjās. :D Tādi veselīgi joki, kas riktīgi uzlabo piektdienas sajūtu.
piesēst