Nav tā, ka ļoti uztrauktos par to, kas notiek* ar DK, bet nevarētu teikt arī to, ka esmu pilnīgi mierīga.


* Nekas jau nenotiek tā īpaši. Es tik vien par to, cik daudz laiks nesenākā periodā tiek pavadīts, veltīts viņam. Es nesūdzos, man ir interesanti. Bet nu jau ir pārkāpts tas, ka runājamies tikai darbā un darba laikā - tagad mēs ejam arī dzert (ne darba kolēģu kompānijā) un runājamies brīvdienās.
Saprotiet, ir pagājis knaps mēnesis, kopš vispār pirmo reizi ar DK runāju. Vispār.
Es. Es vienkārši nezinu.

Šodien ir diena, kad
* man nav asinis. Asins analīžu noņemšana ilga ~20 minūtes, kuru laikā sadurstīja četras reizes dažādās vietās. Vienkārši nav. Bet labi, detaļas nestāstīšu;
* cilvēki rindās kaitina;
* uz centru pēc darba gāju ar uzminiet, nu, ko? Es nezinu, kāpēc. Laikam jo smuks laiks.
* mājās braucu ar kalnieti, kurš, šķiet, grib būt modīgs (ok, es nezinu, vai tā ir mode tagad) un ir uzaudzējis sev ūsas un bārdu. Mamma saka, ka viņa ūsas izskatās tā, kā būtu nosmērējies;
* ar gaišajām biksēm aizgāju pie draudziņa suncīša. (MUMS IR SUNĪTIS!)