Atnāku uz darbu un

- Čau!
- Čāu! Whāāā! Es parasti nepamanu tādas lietas, bet...
- ...to nevar nepamanīt.
- Jā. Nepamanu, ja vien nav radikālas izmaiņas, kas laikam... ir šis gadījums.

DK ir nogriezis visus matus. Visus savus matus, kas nu viņam tur bija! Bet nav tik slikti; man liekās, ka pat kaut kādās bildēs biju redzējusi.

Es tā iedomājos, ka izklausās, ka marvellous parādījies jauns varonis - DK - par kuru runāt, pieminēt un stāstīt. Savā ziņā tā pat varētu būt, taču ne tāāāds "varonis". Man tiešām patīk DK, jo viņš arī ir ar putniem - vēl vairāk kā es. Tāda dvēseliska saderība šķiet, kas katru dienu pasper vēl ceturtdaļsolīti uz priekšu.


Jā, bet vēl es šodien mēģināju atrunāt Ingusu no atlūguma rakstīšanas, jo tas būtu baigi muļķīgi aiziet savstarpēju, ne ar darbu saistītu kašķu dēļ, un lai sākumā pamēģina to risināt, nevis bēgt. Tas palika par mūsu mazo noslēpumiņu.

Gāju uz vilcienu un uz Merķeļa ielas mani uzrunāja angliski runājošs stalkeris, kurš mani ievērojis no fakultātes. Weird shit.

Tāpat kā citi, arī es priecājos riktīgi, ka no paša rīta Daugavā bija ūdens tikai vienā agregātstāvoklī - šķidrā.