Kopš vakardienas oficiāli esmu ISME - internal subject-matter expert. Pirmais paaugstinājums manā mūžā; maziņš un ne visai nozīmīgs, tikvien kā laba izskatīšanās vadības acīs un varbūt atzinība no kolēģiem, papildus atbildība man un apņemšanās iemācīties pāris jaunus procesus. Bet tāpat, mani ļoti priecē šis fakts.
Izrādās neesmu palaidusi garām nevienu dzimšanas dienas ballīti darbā ar savu ilglaicīgo prombūšanu. Tas ir forši.
Bijām spēlēt volejbolu, padzerties un paēst arī.
Pirms kādām divām nedēļām, kad dzērām ofisā un pirmo reizi uzzinājām, ka dzimšanas dienas ballīte plānota Beach Box'ā, teicu, ka es arī tīri labprāt spēlētu, ja vien nebūtu tā, ka puiši liek man stāvēt stūrī, lai netraucēju, un skrien paši pēc visām bumbām. Tad DK teica, ka ar O. vāc komandu, un, ka, jā - kāpēc ne?
Nebiju domājusi, ka tas, kas tiek runāts darbā dzerot, tiek tiešām piepildīts, un tā nu mani trešdienas rītā pievienoja kopējam čatam, tādējādi uzzināju, ka arī man ir jāspēlē un ka marvellous nav sajaukta ar otru vārda māsu darbā. Beigās gan komandas tika dalītas pēc nejaušības principa un man neiedalījās neviens no mūsu iecerētā piecinieka, toties, uh, kas cits man iedalījās! Vienu čali es pazinu, viņš tāds mazliet interesants, otru čali es pirmo reizi redzēju, bet trešais! Viņš man tik ļoti, ļoti atgādina sešapakas Tomu (nu, to, ar kuru kick off'ā), ka pirmajā momentā vizuāli es viņus nemaz nevaru atšķirt. Abi ir vienādas uzbūves, riteņbraucēji vai triatlonisti, ar tuvu matu krāsas toni, vaibstiem, etc.. Nu drausmas, cik līdzīgi man viņi šķiet! Pilnīgi meklēju bildes, lai saprastu, vai neesmu kļūdījusies. :D Ā, beigās mūsu komandai pielika klāt arī Smaiduli, bet līdz ar viņu, nevienu uzvaru vairs nespējām gūt.
Uz beigām noskatījāmies stratēģiju un mani nolika pie tīkla stāvēt ar muguru pret pretiniekiem un attiecīgi - ar seju pret savējiem. Tā kā pēdējās trīs spēles man bija visai patīkams skats.
Puiši domāja Smaiduli nolikt stūrī, lai viņš nebūtu vidū. Es gan viņiem teicu, ka droši var likt mani otrā stūrī, taču sešpakas Toma līdzinieks Aivars ņēmās teikt, ka, nē, es jau normāli spēlējot un lai eju servēt. Tas bija ļoti jauki. Gandrīz tikpat jauki, kā tad, kad izšķirošajā spēlē sāku dejot pie "Barbie girl" un viņš tik sirsnīgi pasmējās.
Ai, un pēc tam ar mazo Jurīti parunājos arī un Artis atkal smējās kā Džokers un smiltis stūma man pie muguras, minējām, kur DK ir tetovējums un ar Sanitu kaut ko jokojāmies bezjēgā.
Tad atnāca Šmēdiņu brāļi un gāju skatīties, kā mūsējos saliek. Ļoti, ļoti forši un interesanti tas viss.
Pēc tam sagaidījām dažus mūsējos un izdomājām, ka varētu aiziet uz vienu alu vēl kaut kur, pirms pēdējiem transportiem. Protams, nekas jau neizvēršas tā, kā domā. Pārējiem visiem vēl puslīdz ok, kamēr man ar DK ir jālaižās prom vai nu diezgan ātri vakarā vai arī tad līdz pieciem rītā, ko pārējie pārsvarā negrib. Izstaigājām Vecrīgu, nekur nebija vietas, aizbraucām uz Ķengaragu pēc mašīnas, kur uzradās vēl viena mašīna un braucām uz Kaņepes kultūras centru, kur arī nebija vietas, protams. Long story short, paēdām un ar DK sākām migt ciet (jo pārējie abi čaļi vnk bija pie stūrēm). Sarunājām palikt pie kolēģa. Ak, un viņam ir suns, tāds diezgan neliela izmēra un pūkains, un man tādi nepatīk pārāk, bet laikam šoreiz nostrādāja fakts par to, ka tas ir vienkārši dzīvnieks. Ā, un kaķis arī. Resna kaķene, kura visu laiku vārtās pa zemi, glaužās klāt un murrā. Pie viņa kādas divas stundas nosēdējām runājoties par visādām lietām un man laikam mazliet pamainījās priekšstats par kolēģi. Uz labo pusi. Bet viņa suns, hahaha, viņš visu laiku laizīja manas un DK rokas un centās tikt arī pie sejas, kakla, etc.. Nocietušies pēc uzmanības tie lopiņi.
Smieklīgi bija iet gulēt. Jo, tu, cilvēks, apgulies, bet tad tev uzlec virsū suns, kurš par visām varītēm grib laizīt tavas rokas un seju. Es tā smējos, līdz brīdim, kad suns pamanīja arī mani. Labi, smējos arī pat tad. Suns aizmiga kaut kur pa vidu. Vēlāk pamodos no tā, ka aizgājis citur, tad pamodos no tā, kā kaķis tusnī un DK izpleties pa dīvānu.