Mazliet kareivīgi noskaņota, uzliku SOAD un atvēru LaTeX, lai sāktu jauno bakalaura darbu virzīt. Let's do that shit! Vairs nav īsti laiks kavēt un atlikt, jo mans vienīgais laiks ir sestdienas, svētdienas, bet tas, mīlīši, ir ļoti ierobežots laiks. Rupji rēķinot, tās ir astoņas nedēļas palikušas, jeb manā gadījumā - sešpadsmit dienas. Būtu labāk neskaitījusi. Pirms tam nebiju apjautusi, cik nedaudz tas ir.
Jā, šodien pavadīju pilnu pensionāra dienu - visu dienu pa virtuvi un uz kājām, tāpēc tikai tagad pie mācībām laiks pieķerties. Baigi grūti tas bija, bet garšīgumu tāpat gribējās. Es vienīgi mammai pārzvanīju un pārprasīju, vai viņa tiešām grib 5 porcijas ar tiem cepumiem, un apzinās, ka tas ir 1.5kg auzu pārslu, ~800 grami cukura, 500g taukvielu? Tas cepās diezgan ilgi; nākamo reizi laikam tā neuzprasīšos, sakot, ka gribu uztaisīt kaut ko garšīgu.
Stāstīju, ka šonedēļ ar DK runājāmies, un ieminējos, ka mēdzu rakstīt. Viņš palūdza, es parādīju. Kāpēc? Tāpēc, ka kaut kā jutu, ka viņam drīkst. Bet tā bija darbīga diena, un viņš paspēja izlasīt vienu tikai, un, protams, neteica, ka viņam nepatīk. Domāju, mēs tik labi nepazīstamies šādai atklātībai.
Vēl es gribu frisbija disku. Un saulesbrilles, kuras man piestāvētu.