Pirmā nedēļa pēc pārtraukuma nostrādāta un vīriešu īpatsvars manā ikdienā sāk atjaunot savu līdzsvaru, kas patiesībā ir vairāk disbalanss, taču es to uztveru, kā līdzsvaru un normālu (patīkamu) pasaules kārtību. Man aiz muguras sēž kolēģis, kurš atnāca tad, kad gāju savā pārtaukumā, taču priekšā - dāņu supervisor.
Nesen, kad A stāstīja, kā viņa savā praksē spēlē galda hokeju un visu ko, žēlojos, ka esmu lūzeris un negribu spēlēt ar lietpratējiem, jo pavisam vienkārši nespēju izsekot līdzi spēles gaitai. Tad nu, tas mirklis ir noticis - lūzeru komanda ir nokomplektēta un es pirmo reizi jutos nopelnījusi uzvaru. :D Ir atklāts galda futbola čempionāts ar augšējo stāvu un jaunais kolēģis grib mani ņemt savā komandā, kamēr viņa ierastais biedrs ir aizbraucis prom uz laiku. Es gan teicu, ka tā noteikti nav pati prātīgākā doma, jo marvellous nemāk spēlēt.
Vēl es biju piemirsusi, ka otrā komandā ir tāds tīri ok čalītis. Nekad tā īsti neesmu ar viņu šķiet runājusi, bet domāju, ka tas tiks labots, ņemot vērā, ka mūsu komandā strādā viņa draugs, nāk ciemos, kā arī diezgan kontaktējās ar manu kolēģi, kas aiz muguras sēž. Tā kā, jāgaida kāda dzimšansdienas ballīte tikai. Vispār jau man tam nav laiks, tas vairāk kalpo kā interesantuma moments dzīvē.