No rīta biju Rīgā, nejauši ar E satikāmies. Gājām meklēt viņa šefam dāvanu saiņojamo papīru priekš māsas un viņas sīčiem. Protams, no rīta visi veikali ir ciet. Izstāstīju viņam par savām ķibelēm, viņš pasūdzējās par savu darbu un raušanos melnās miesās, un ka šodien jāstrādā un 31. arī. Tad viņš mani pavadīja līdz punktam B, kur ātri izdarīju visu, kas jādara, un gājām abi atpakaļ uz staciju. Šajā mazajā posmā E divreiz pēc kārtas nolikās uz sēžas. Es biju izvēlējusies visneslīdīgāko trajektoriju ar nelielu sniega piejaukumu, bet viņš gribēja iet blakus, tur, kur nav sniegs. Smējāmies, ka varēs darbā stāstīt, kāpēc dibens slapjš.
Stacijā atkalpievērsāmies ietinamā papīra meklēšanai un nejaušā veidā to ieraudzījām mazā veikalā. Piedāvājumā bija 5 ruļļi (kā nospriedu, nelaimīgi pārpalikumi)- rozā ar bārbijām un ponijiem, tumši rozā un spīdīgs ar rožu rakstu kā tapetes, vēl kaut kādi divi absolūti bezgaumīgi un piektais rullis ar sarkanām lentēm un dāvanu kastēm virsū.
Tad es viņu pametu, jo man bija jāskrien uz vilcienu, bet E jāiet uz darbu pie viņa neforšākā šefa no visiem viņa šefiem. Otrs esot foršāks.

Vakar caur skaipu ar brāli runājām. Viņam paaugstinājums un štata vietas maiņa no 2.janvāra, un būšot komandējumi tagad arī. Darbs gribot viņu pirmajā komandējumā uz Kaliforniju, San Hosē sūtīt uz 1-2 mēnešiem. Brālis esot teicis, ka uz mēnesi var, diviem gan nē. Tas ir tiiik forši! Es arī tā gribētu. Tā tomēr ir KALIFORNIJA, baby! Vismaz man būs kruts brālis, kurš galējos izmisumos varēs atbalstīt bomzīgo mazo māsiņu. Tiešām, tiešām forši, ka viņam šāds karjeras pavērsiens tika piespēlēts.