Pirmo dienu aizeju uz fakultāti, Ed smaida, jo nebiju pateikusi, ka šodien jau būšu. Tas bija forši. Atnesu viņam bulciņas un picu par palīdzēšanu ar mājasdarbu. Neesmu gan skatījusies, ko viņš man tur ir sarakstījis un vai vispār palīdzējis.
KK nāk no muguras, bļauj manu vārdu, met ar saņurcītu papīra lapu un beigās kaut kā tomēr piesaista manu uzmanību, un prasa, vai iešot uz balli. Tā kā praktiski divas nedēļas neesmu bijusi fakultātē, nezinu, par ko un kādu balli viņš vispār runā. Stāsta, ka, nu, Ziemassvētki nāk, un dzirdēja, ka būšot tur kaut kāds brīnums un balle, nākošo piektdienu. Saku, ka gan jau būšu, kur nu likšos, bet tas vēl ir baigi tālu. KK saka, ka, o, viņš arī iešot. Es pārsteigti prasu, kā tas sanācis un kopš kura laika šis ejot uz tādiem pasākumiem. Teica, ka, nu, kopš šī ejot. Kas notiek ar KK, to es vēl nesaprotu.
Tikmēr kāds cits, arī jau iepriekš zināms eksemplārs cenšās pārliecināt, ka palicis kulturālāks un pieklājīgāks, un vispār īsts džentlmenis, un atgādina par norunu par teātri, kuru pats iepriekš bija atlicis.